Grieķijā „Demokrātiskie kreisie” pamet valdību

Grieķijā valdošās koalīcijas sastāvā esošā mēreni kreisi noskaņotā partija „Demokrātiskie kreisie” paziņojusi, ka pamet valdību. Tā ir mazākā no trim partijām koalīcijā, kurā ietilpst arī premjerministra Antona Samara pārstāvētā labējā partija „Jaunā demokrātija” un sociālistu PASOK. Liekas, ka vēl vienas ārkārtas vēlēšanas Grieķijai tomēr nedraud. Bet, ja „Demokrātiskie kreisie” valdību neatbalstīs arī parlamentā, tad atlikušajai divu partiju koalīcijai turpmāk būs jārēķinās ar niecīgu vairākumu.

Gadu pēc Grieķijas parlamenta vēlēšanām un ministru kabineta izveides trīs partiju sastāvā, viena no tām valdību šodien pameta. Koalīciju piektdien atstāja tās mazākā partnere - kreisā partija „Demokrātiskie kreisie”. Lēmums pieņemts pēc tam, kad partiju sarunās tā arī neizdevās rast izeju no strupceļa, ko radīja sabiedriskās televīzijas un radio kompānijas ERT slēgšana pagājušajā nedēļā. Kaut gan Grieķijas augstākā administratīvā tiesa pirmdien nolēma, ka ERT darbība ir jāatsāk, tas vēl nav noticis.

Koalīcijas partiju nespēja vienoties radīja bažas par vēl vienām ārkārtas vēlēšanām, tomēr otra lielākā koalīcijas partnere sociālistu partija PASOK pauda atbalstu jau gadu strādājošajai valdībai. Arī partijas „Demokrātiskie kreisie” līderis Fotis Kouvelis, paziņojot par ministru demisiju, kas kopumā ir četri, norādīja, ka „valstij nav vajadzīgas vēlēšanas.” Viņš uzsvēra, ka partija uzstāj uz „reformu politiku, un turpinās meklēt un pieprasīt risinājumus atbilstoši eiropeiskajai realitātei.”

Kouvelis gan nepaziņoja, vai viņa „Demokrātiskie kreisie” valdību vairs neatbalstīs arī parlamentā. Partijai ir tikai 14 no 300 deputātu krēsliem. Bet premjera Antona Samara konservatīvā partija „Jaunā demokrātija” un sociālistu PASOK pa abām spēj nodrošināt tikai trīs deputātu vairākumu. Valdība gan cer arī uz 14 neatkarīgo deputātu atbalstu, lai turpinātu īstenot reformas valstī.

Tostarp sociālistu līderis Evangels Venizels jau paudis kritiku mēreni kreisajai partijai par valdības ministru kabineta atstāšanu. Viņš norādīja, visām partijām ir vienāda atbildība, un tās nevar būt izvēlīgas.

Pēdējo dienu notikumi gan nesuši izmaiņas premjera Samara nostājā attiecībā uz sabiedriskā medija slēgšanu un reorganizēšanu. Viņš apstiprināja, ka piekāpies un piekritis, ka no jauna darbā tiek pieņemti 2000 no gandrīz 2700 vecajiem ERT darbiniekiem. Iepriekš bija paredzēts, ka darbu atgūst daudz mazāks skaits sabiedriskajā medijā strādājušo. Tāpat, cik drīz vien iespējams, tikšot atsākta raidīšana visās frekvencēs. Samars tomēr joprojām uzstāj, ka ERT ir nopietni jāreorganizē. Pagājušajā nedēļā paziņojot par sabiedriskās televīzijas un radio kompānijas slēgšanu, valdības pārstāvis norādīja, ka valsts raidorganizācija ir „neticamas izšķērdības gadījums”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt