Aptiekas Grieķijā tradicionāli ir kas vairāk par zāļu tirgošanas vietu.
Vietējās apkaimes aptiekāri uzklausa, sniedz konsultāciju un palīdzību, kas daudziem ir īpaši vērtīga krīzes laikā, kad slimnīcas ir pārpildītas un ārstu pakalpojumi pārāk dārgi.
Šobrīd aptiekās ir plaši izplatīta tā saucamā „pierakstu klades” prakse – tiek veidoti saraksti ar parādniekiem - klientiem, kuriem izsniedz zāles apmaiņā pret solījumu samaksāt vēlāk. Tai pat laikā farmācijas bizness šajā valstī salīdzinājumā ar citām nozarēm arī krīzē ir ārkārtīgi dzīvotspējīgs. Tas daļēji skaidrojams ar īpašu atbalsta politiku, kas tika piekopta agrāk.
Vēl viens iemesls - grieķu iedzīvotāju liels zāļu patēriņš uz vidējā Eiropas fona. Galu galā, zāles būs pēdējais, no kā taupības vārdā atteikties jebkurš slimnieks. Jaunie noteikumi, par kuriem pēc pusotras nedēļas balsos Grieķijas parlaments, var būtiski mainīt esošo kārtību farmaceitiskajā tirgū. Saskaņā ar sasniegto vienošanos ar aizdevējiem, plānots pilnībā atvērt bezrecepšu zāļu izplatības kanālus, citiem vārdiem, medikamentus varēs pārdot arī parastajos veikalos. Kas jau izraisīja asu farmaceitu apvienību reakciju.
Par iespējamajiem riskiem intervijā televīzijas “Sky” ēterā klāstījis arī Grieķijas farmaceitu asociācijas vadītājs Konstantins Lurantos.
“Farmaceits ir speciāli apmācīts un sagatavots speciālists, bet veikalos konsultantu nebūs. Daudzas bezrecepšu zāles noteiktā kombinācijā var būt bīstamas, var būt blakusparādības. Cilvēki nezina šīs nianses,” stāsta Lurantos.
“Uzmanieties! Lietas nav tik vienkāršas. Zviedrijā, piemēram, tika reģistrēts liels skaits cilvēku, kuri ir saindējušies pēc neapdomīgas paracetamola lietošanas un nonāca slimnīcā. Kas tad notika? Tika pieņemts lēmums atgriezt paracetamolu saturošas zāles no lielveikaliem atpakaļ aptiekās,” norāda Grieķijas farmaceitu asociācijas vadītājs.
Taču Zviedrijā, kur zāles atļāva tirgot veikalos 2009.gadā, ir viena būtiska atšķirība, kas skaidro un pamato šādu medikamentu izplatības sistēmu. Proti, šajā valstī ir salīdzinoši maz aptieku – 1,3 uz 10 000 iedzīvotāju. Savukārt Grieķijā šis arguments atkrīt.
Valstī ir 11 000 aptieku, proporcionāli sanāk viena aptieka uz tūkstoti iedzīvotāju. Ar šo rādītāju Grieķija apsteidz ne vien Latviju, bet arī visas citas Eiropas un arī pasaules valstis.
Cits potenciālais iemesls, kāpēc aizdevēji varētu uzstāt uz farmaceitu tirgus reformas, vismaz teorētiski, varētu būt par labu iedzīvotājiem. Proti, ieviešot šos noteikumus, tiek pieņemts, ka cena bezrecepšu zālēm kritīsies. Šo ceļu gājusi Itālija, Lielbritānija un Dānija. Taču farmaceiti ir pārliecināti par pretējo.
Līdzīgi intervijā Latvijas Radio izsakās arī Nikos Maniadakis - Grieķijas Nacionālās Sabiedrības veselības skolas asociētais dekāns, kā arī Eiropas Komisijas eksperts veselības jomā.
“Cenas nekritīs, jo tas jau šobrīd ir ārkārtīgi zemas. Agrāk cenas tika regulētas un bija vienas no zemākajām visā Eiropā. Tad, kad cenu veidošana tika atbrīvota no regulēšanas, visai paredzami, tās kāpa,” saka Maniadakis. “Vai konkurence pieaugs tik ļoti, ka cenas mazināsies? Skatieties, ja cilvēkam sāp galva, vēders vai viņš ir saaukstējies, tad viņš meklē zāles, lai tiktu pāri sāpēm. Ja aptiekā zāles maksā pieci eiro, tad viņš neies meklēt kaut kur veikalā, kur tās maksās četrarpus vai četrus eiro. Līdz ar to nav lielas konkurences. Citur, kur sāka tirgot zāles lielveikalos, piemēram, Itālijā, citās rietumu Eiropas valstīs, retos gadījumos cenas krita, lielākoties, tās pieauga,” pauž Maniadakis.
Kopumā bezrecepšu medikamentu apgrozījums Grieķijā sasniedz 400 miljonus eiro. Augsta līmeņa eksperts paredz, ka dažām aptiekām šīs izmaiņas var maksāt viņu vietu farmaceitiskajā tirgū.
Savukārt, tirgotāji gatavojas savu preču klāsta paplašināšanai. Tā, vairāku lielveikalu uzņēmumu vadītājs Jannis Pilidis intervijā sabiedriskai televīzijai pieļāvis, ka cenas zālēm veikalu plauktos būs zemākas.
“Loģiski, ka cena kritīs, jo lielveikaliem tas būs papildu apgrozījums, kas nebija ierēķināts. Ņemot vērā, ka lielveikali pārdod preces ar zemāku peļņas procentu, jo tiek tirgots plašs preču klāsts, acīmredzami, ka cenas kritīs,” pauž Pilidis.
Pati ideja atļaut tirgot zāles arī ārpus aptiekām nav jauna. To apspriež jau vairākus gadus un pērn pat akceptējis veselības ministrs Andreas Ksantos, taču sīkāki noteikumi netika izstrādāti, līdz ar to arī izmaiņas netika ieviestas dzīvē. Mazumtirdzniecības veikalos nonāks tādi bezrecepšu medikamenti kā, piemēram, pretsāpju līdzekļi, acu pilieni, pretniezes, pretdrudža līdzekļi un daudzi citi.
Iedzīvotāji šo ideju vērtē piesardzīgi. “Aptiekas ir tuvāk pacientam, jo lielveikali ir bezpersoniskāki. Tā nav kosmētika, tas nav šampūns, tās tomēr ir zāles,” saka kāda sieviete. “Ja cena būs zemāka lielveikalā, tad es iešu pirkt tur. Ja tiešām cena patērētājam būs izdevīgāka,” piezīmē vīrietis.
Starptautiskie aizdevēji arī uzstāj uz lielāku tā saucamo ģenēriku izplatīšanu valstī. Tie ir oriģinālpreparātu ekvivalenti, kuru saturs un deva ir identiska oriģinālzālēm, bet cena zemāka. Tiek ziņots, ka grieķu aptiekāri, sekojot vēlmei nopelnīt vairāk, pārdod klientiem dārgākos oriģinālpreparātus. Tai pat laikā aizdevēji no Grieķijas prasa ieviest virkni pasākumu, lai stimulētu ģenēriku izplatīšanu un to apjoms līdz decembrim palielinātos no šībrīža 25% līdz 40% no kopējā zāļu apjoma. Šim procentam vajadzētu sasniegt 60% līdz 2018. gada beigām.
