Pusdiena

Pusdiena 02.02.2016

Pusdiena

Zemkopības ministrija vairs nedos naudu bīstamās suņu slimības izpētei

Grieķija bēgļu krīzes risināšanā iesaistīs armiju

Grieķija bēgļu krīzes risināšanā iesaistīs armiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Bēgļu problēmas risināšanā Grieķija apņēmusies aktīvāk iesaistīt Aizsardzības ministriju un bruņotos spēkus. Ar militāro struktūru palīdzību valsts cer paātrināt piecu migrantu reģistrēšanas centru un divu izvietošanas nometņu izbūvi.

Šādu lēmumu Grieķijas atbildīgie ministri ar valdības vadītāju Aleksi Cipru priekšgalā pieņēmuši aizvadītajā sestdienā pēc Eiropas Komisijas (EK) paustās kritikas par trūkumiem Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas kontrolē.

Grieķijas pūliņi bēgļu problēmas risināšanā līdz šim atgādināja cīņu ar vējdzirnavām. Pagājušā gada laikā caur šo valsti Eiropas Savienībā (ES) iebraukuši aptuveni 850 000 cilvēku. Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras datiem janvārī, kad bēgļu plūsma parasti apsīkst, grieķu krastus sasnieguši vairāk nekā 58 000 migrantu. Salīdzinājumam - gadu iepriekš šis skaitlis bijis 35 reizes mazāks, proti, grieķu robežas šķērsojuši mazāk nekā 2000 cilvēku.

Migranti lielākoties devušies bēgļu gaitās pa bīstamo jūras ceļu. Līdzko bēgļi sasniedz grieķu salas, teorētiski tur viņiem īpašos uzņemšanas centros jāiziet reģistrācijas procedūras. Tur tiek noņemti iebraucēju pirkstu nospiedumi, pārbaudīti dokumenti. Taču praksē, kā grieķiem pārmet vairākas ES valstis, migranti tiek palaisti, neizejot pienācīgu reģistrācijas kārtību.

Situācija ir saspīlēta tiktāl, ka izskanējušas bažas par Grieķijas turpmāko palikšanu Šengenas zonā. Grieķijas bijušais ārlietu un arī aizsardzības ministrs Evangelos Venizels intervijā televīzijas kanālam "Skai" atzīmējis, ka visai nopietni uztver šos draudus.

"Pastāv risks, ka Grieķija nonāks slazdā. Pastāv risks, ka par Eiropas ārējo robežu kļūs Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija. Pastāv risks, ka mūsu valsts netiks galā ar tūkstošiem bēgļu bez dokumentiem. Tad Grieķija paliks par Eiropas Savienības otrā ātruma valsti," teica Venizels.

Taču daudzi Grieķijā  runas par iespējamo izslēgšanu no Šengenas zonas uztver kā tukšus un nepamatotus draudus. To sarunā ar Latvijas Radio uzsver arī Grieķijas armijas Militārās akadēmijas stratēģijas profesors dakteris Konstantinos Grivs.

"Nav nekādas nozīmes izslēgt Grieķiju no Šengenas zonas, jo šādi nevarēs apturēt imigrantu plūsmas, kas ienāk Eiropā. Ar šo soli, ja Eiropas Savienība tādu spertu, tā censtos izvairīties no problēmas, saraujoties un padzenot no dalības valsti, kas saskārusies ar šo problēmu. Pēc manām domām, Eiropai jāsāk darbs pie jaunas reālas un visaptverošas stratēģijas, kā pārvaldīt bēgļu plūsmu, tā vietā, lai uzveltu vainu vājākajiem locekļiem," sacīja Grivs.

Īpašu kritiku no ES grieķi izpelnījušies par nespēju savlaicīgi izveidot uzņemšanas centrus Egejas jūras salās, ko sauc par "karstajiem punktiem". No pieciem plānotajiem reāli darbojas tikai divi. Līdz ar to ne vienmēr tiek atšķirti tie bēgļi, kas vēlas glābties no kara, no migrantiem, kas dodas pārticīgākas dzīves meklējumos.

Reaģējot uz pārmetumiem, Atēnas nākušas klajā ar jaunu un plašu plānu, kā stingrāk kontrolēt bēgļu plūsmu. Centrālā loma šajā plānā tiek piešķirta Grieķijas bruņotajiem spēkiem. Un tā nav sagadīšanās, norādīja aizsardzības lietu žurnālists ar 35 gadu pieredzi, doktora grāda kandidāts Lukas Dimaks.

"Armija ir viena no struktūrām Grieķijas valstī, kas vēl aizvien darbojas. Taupības politikas ietekmē valsts struktūra kļuvusi vājāka, turklāt valdība nepārtraukti mainījusi nostādnes attiecībā pret migrācijas un bēgļu politiku. Es ticu, ka plānotajā laikā – divu trīs nedēļu laikā - mēs redzēsim rezultātu, misijas būs izpildītas ar bruņoto spēku palīdzību," uzskata Dimaks.

Tieši viņu vadībā divu nedēļu laikā grieķu salās Turcijas krastu tuvumā (Lesbas, Sama, Kosa, Hija un Leras) jābūt uzceltiem un gataviem pieciem migrantu uzņemšanas centriem – karstajiem punktiem. Tieši tas pats laiks – divas nedēļas - tiek dotas, lai divās pilsētās – Pirejā un Salonikos – uzbūvētu bēgļu izvietošanas nometnes. Katrā no tiem nākotnē varēs izvietot līdz 4000 cilvēku.

Grieķijas bruņoto spēku preses virsnieks komandieris Vasilios Beletsiots sarunā apraksta turpmākos soļus: "Bruņotie spēki piedāvās četras nometnes uzņemšanas centru tā saukto "karsto punktu" uzbūvei Lesbas, Sama, Kosa un Leras salās. Visos šajos centros un bēgļu izvietošanas nometnēs tiks nodrošināti pakalpojumi un apgāde, lai gatavotu 2600 ēdiena porciju dienā. No pagājušā gada novembrim līdz 2016.gada janvāra beigām bēgļiem tika nodrošināts vairāk nekā 200 000 ēdienreižu. Armija piešķirs pakalpojumus un nepieciešamo tehniku ēku uzbūvei uzņemšanas centros un izvietošanas nometnēs tuvāko 15 dienu laikā."

Plašākus komentārus par Aizsardzības ministrijas plāniem bēgļu problēmas risināšanā otrdienas, 2.februāra, laikā sniegs aizsardzības ministrs Panos Kammens. Savus ieteikumus Grieķijai gatavo arī ES atbildīgās struktūras.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti