Lēmumu par to ir pieņēmuši parlamenta deputāti no kreisi orientētās valdošās koalīcijas.
Saskaņā ar pieņemto lēmumu darbā varēs atgriezties aptuveni 1500 darbinieki. Viņi tika atlaisti, kad valsts starptautisko kreditoru spiediena rezultātā sāka īstenot stingrās ekonomijas politiku. Televīzijas vadības pārstāvji toreiz šo lēmumu vērtēja kā tiešu konstitūcijas pārkāpumu.
Sabiedriskās raidorganizācijas darbības atsākšana neprasīs papildu līdzekļus, jo tā tiek finansēta ar īpaša nodokļa palīdzību.
Tomēr iedzīvotāji šo lēmumu vērtē neviennozīmīgi. Daļa uzskata, ka sabiedriskās raidorganizācijas slēgšana bija kļūda. Savukārt citi pauž viedokli, ka nepareizs ir lēmums atjaunot tās darbību.
Tikmēr Grieķijas valdība turpina smagas sarunas ar aizdevējiem par iepriekšējo aizņēmumu atmaksu un iespēju saņemt papildu palīdzību. Eiropas Komisija (EK) nav apmierināta ar pēdējo Grieķijas iesniegto reformu plānu, no kā ir atkarīgs, vai valsts saņems pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu. Plāns nepieciešams, lai Grieķija varētu saņemt atlikušo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā.
Aizvadītajā nedēļā Grieķijas līderis centās pārliecināt Briseli tomēr izšķirties par 7,2 miljardu eiro lielo aizdevumu, kas būtu pēdējais un ļoti svarīgais.
Kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā.
Pārrunas ilgst jau piecus mēnešus, un vienošanās jāpanāk līdz jūnija beigām
