Nākamajā piektdienā paredzētā 19 eirozonas valstu finanšu ministru sanāksme Rīgā varētu kļūt par izšķirošu Grieķijai. Tas būs brīdis, kad Grieķijas valdībai būs beidzot jāvienojas ar kreditoriem par reformām, kas ir nepieciešamas, lai valstij tiktu izmaksāta turpmākā finanšu palīdzība septiņu miljardu eiro apmērā.
EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis pirmdien intervijā televīzijas kanālam “Bloomberg” atzina, ka sarunas ir smagas. „Protams, varēja būt arī lielāks progress. Sarunas aizsākās diezgan lēni un daudz laika tika izšķērdēts diezgan nesvarīgām lietām. Tagad diskusiju gaita paātrinās, bet no otras puses - arī laiks iet uz beigām. Ir vēl jāizdara daudz darba un jāvienojas par daudzām lietām līdz 20. aprīlim, kas vairāk vai mazāk ir galīgais datums, kad mums būtu jābūt skaidram, kāds ir aptuvenais Grieķijas reformu plāns, lai izpildītu aizdevuma programmas nosacījumus,” teica Dombrovskis.
Pēc būtības, sarunas starp aizdevējiem un Grieķiju var turpināties arī pēc 24. aprīļa. Tomēr Alekša Cipra valdībai ir nepieciešama nauda gan iepriekšējo parādu atmaksai, gan arī pensijām un pabalstiem.
„Grieķijas varas iestādes uzsver, ka viņu finanšu situācija kļūst arvien sarežģītāka. Tādēļ tas ir labs iemesls, lai pieturētos pie esošā plāna un mēģinātu vienoties, cik vien ātri ir iespējams. Bet, lai to panāktu, ir ļoti svarīgi, lai visas puses, tostarp Grieķija, pildītu savus solījumus,” atzīmēja Dombrovskis.
Tādēļ, kā norāda izdevums “Financial Times”, kuluāros jau tiek gatavota iespēja Grieķijas valdībai paziņot defoltu. Tas nozīmētu, ka Grieķija atteiktos maksāt savus apjomīgos parādus. Sekas tam, visticamāk, būs diezgan bēdīgas. Kā norāda “Financial Times”, visticamāk, Eiropas Centrālā banka būtu spiesta apturēt palīdzību Grieķijas bankām. Tas novestu pie banku slēgšanas, nepieciešamības ierobežot naudas izņemšanu no banku kontiem un plašākas ekonomiskās nestabilitātes.
Lai gan defolts pats par sevi nenozīmē izstāšanos no eirozonas, palikt vienotās valūtas blokā Grieķijai kļūs arvien sarežģītāk.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
