Par valsts budžetu nobalsoja absolūtais deputātu vairākums. Tas paredz krīzes smagi skartajai valstij ekonomisko izaugsmi gandrīz 3% apjomā.
Galvenais finanšu dokuments arī paredz, ka budžeta sākotnējie ieņēmumi gandrīz par 3% jeb 5,5 miljardiem eiro pārsniegs izdevumus.
Neraugoties uz optimistiskajām prognozēm, situācija valstī turpina būt sarežģīta. Budžeta deficīts stabilizējies 171% līmenī no iekšzemes kopprodukta.
Ar minimālu balsu pārsvaru – 155 par un 134 pret – Grieķijas parlamenta deputāti pagājušajā naktī nobalsoja par valsts budžetu nākamajam gadam. Tas paredz ekonomisko izaugsmi 2,9% apmērā un deficītu 0,2% apmērā no IKP. Grieķijas premjerministrs Antoniss Samars pieņemto dokumentu nosaucis par vēsturisku.
„Pēc vairākām desmitgadēm šogad mūsu valsts panāca pirmo sabalansēto budžetu. Tas ir vēsturisks brīdis. Vecāki cilvēki būs pārsteigti, ka notika kas tāds, un es ceru, ka jauni cilvēki to turpinās tāpēc, ka tas ir vienīgais ceļš uz attīstību,” teica Samars.
Tomēr budžeta gala versija netika saskaņota ar starptautiskajiem aizdevējiem. Viņi uzskata, ka finanšu dokuments ir pārāk optimistisks un uzstādīto mērķu sasniegšanai Atēnām būs nepieciešami papildu divi līdz trīs miljardi eiro. Tāpēc nav skaidrs, vai valsts kontā nonāks pēdējā starptautiskā aizdevuma daļa – 1,8 miljardu eiro apmērā.
Taču vēl lielāku spiedienu Grieķijas valdībai rada nevis aizdevēju “troikas” prasības, bet gan vietējie iedzīvotāji. Tie protestē pret pensiju, pabalstu un atalgojuma samazināšanu un nepietiekamiem tēriņiem izglītībai un veselības aprūpei.
Arī nākamajā gadā turpināsies Eiropas Savienības finansiālās palīdzības programma. Grieķijas valdība to vēlējās slēgt jau šogad.
