Grieķijas valdības lēmums celt nodokļus un mazināt pensijas, lai izpildītu aizdevēju prasības, izraisījis pamatīgus protestus pašmājās. Bet premjerministrs Aleksis Ciprs devies uz Briseli cerībā iegūt naudu, lai valsts kārtējo reizi atkal nenostātos bankrota priekšā.
Ciprs šobrīd atrodas kā starp diviem dzirnakmeņiem: no vienas puses, lēmumi padarīt iedzīvotāju ikdienu vēl sarežģītāku, ceļot nodokļus un mazinot pensijas, ir tādi, ar kuriem viņš riskē krist nežēlastībā dzimtenē, bet, no otras puses, vēl aizvadītajā gadā kreditoriem dotais solījums, ka Grieķija turpinās taupīt, lai saņemtu jaunu 86 miljardu eiro lielu aizdevuma daļu, nav maināms.
"Likumprojekta mērķis ir radīt tādu sistēmu, kas, no vienas puses, būs ilgtspējīga un garantēs pensiju izmaksu visiem grieķiem, bet, no otras puses, tās kodols ir sociālā taisnīguma princips, par spīti smagajam finansiālajam stāvoklim. Mēs turpinām atjaunot sociālo apdrošināšanas sistēmu, neveicot 13.reizi pēc kārtas griešanu visiem un neskarot tos, kam izmaksā piemaksas pie pensijām. Lielākā daļa pensionāru, kas jau piedzīvojuši 12 griešanas, par spīti šīm tenkām un mediju propagandai, vairāk nekādas griešanas nebūs.
92,5% jeb 2,1 miljonam pensionāru netiks nogriezts neviens pats eiro. Un tā ir milzīga uzvara sarunās ar aizdevējiem," sacījis Ciprs.
Grieķijai naudu vajag un pavisam drīz. Pirmajiem pieciem miljardiem eiro kasē vajadzētu ienākt tuvāko nedēļu laikā, citādi valsts atkal grasās nonākt kārtējā bankrota priekšā.
Eiropas Savienība iepriekš paudusi, ka būtu gatava pārskatīt Grieķijas aizdevuma politiku, bet neatlaidīgs ir Starptautiskais Valūtas fonds, kurš ir pieprasījis Grieķijai ķerties pie nodokļiem un pensijām, sakot, ka tās ir jomas, kurās valsts varot taupīt vēl.
Iespējams, ka Grieķijas bezgalīgo maksājumu tunelī pēc dažām nedēļām varētu parādīties kāds gaismas stariņš. Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms sanāksmes laikā Briselē pavēstīja, ka vēlas panākt vienošanos par parādsaistību sloga samazināšanu nākamajā tikšanās reizē, kas gaidāma otrdienā, 24.maijā.
„Šodien mums ir pirmās diskusijas par šo jautājumu, un tad mēs vienosimies 24.maijā," tā sacīja Deiselblūms.
Šīm norisēm rūpīgi līdzi seko arī starptautiskie tirgi, un pēc balsojuma Grieķijas parlamentā par jaunu taupības pasākumu ieviešanu pirmā reakcija bija pozitīva, ko gan pavisam nevar sacīt par Grieķijas sabiedrību.
Ar niecīgu, pāris balsu, pārsvaru parlaments pēc grūtām debatēm apstiprinājis nepopulāro likumprojektu, kas paredz samazināt liela apmēra pensijas, dažu pensijas fondu apvienošanu, lielākas sociālās iemaksas un nodokļu pieaugumu vidējo un lielo ienākumu saņēmējiem.
Vairākas dienas valsti paralizēja vispārēji streiki, un svētdien tūkstošiem cilvēku sapulcējās uz demonstrāciju Atēnās. Daži demonstranti iesaistījās sadursmēs, apmētājot policistus ar Molotova kokteiļiem, bet likumsargi pret viņiem lietoja asaru gāzi un trokšņa granātas. Par spīti protestiem Grieķijas premjeram Cipram tomēr izdevās pārliecināt parlamentāriešus apstiprināt reformas.
Ciprs Grieķijas valdības vadītāja krēslā nonāca, solot sabiedrībai, ka taupības važas rimsies un viņš spēs ar Briseli panākt vienošanos par nosacījumu pārskatīšanu, taču līdz šim tas būtiski nav izdevies.
Sabiedrība šķeļas, un Atēnās, kur mājo spēcīgas arodbiedrības, jau vairākas dienas notiek streiki un protesti, lai gan ir arī cilvēki, kuri norāda, ka valdībai nav citas izejas, un labāk ir taupīt tagad, lai šie plānie gadi Grieķijai ātrāk beigtos.
Grieķija kopš finanšu krīzes sākuma 2010. gadā ir aizņēmusies jau trīs reizes. Tie ir vairāki simti miljardi eiro, ar kuriem Atēnas spējušas dzēst ugunsgrēku, bet kurus agri vai vēlu nāksies atdot, vēl daudzus gadus arī sekojot taupībai un prātīgiem tēriņiem.
Paralēli finanšu krīzei Grieķijai ir jāspēj tikt galā ar bēgļu problēmām, tā kā tās salas tuvāk Turcijai līdz šim pārpludināja bēgļi no Sīrijas un imigranti no citām valstīm.
Tiesa, kopš Eiropas Savienības un Turcijas vienošanās cilvēku plūsma būtiski ir mazinājusies.
