Atšķirībā no plaši zināmā fetas siera, grieķu jogurta nosaukumu valsts nav juridiski pasargājusi. Pirmie aizstāvēt šo zīmolu uzņēmās Grieķijas ražotāji. Viss sākās ar divu uzņēmumu strīdu, kas iepazīstināja ar produktu ASV iedzīvotājus un devuši tieši šādu viegli iegaumējamo un atpazīstamu nosaukumu. Deviņdesmito gadu beigās eksportēt Grieķijas jogurtu Savienotajās Valstīs sāka viens no vecākajiem Grieķijas piena pārstrādes uzņēmumiem “Fage”, taču drīz vien tam uzradās konkurents – Turcijas izcelsmes uzņēmējs, kas grieķu jogurtu ražoja turpat Amerikā. Viņaprāt, vārds “grieķu” liecina par jogurta gatavošanas veidu, nevis vietu. Grieķijas ražotājs tam nepiekrita un uzsāka cīņu par tiesībām izmantot “grieķu jogurta” apzīmējumu produkta nosaukumā.
Lai arī ASV šī cīņa cieta neveiksmi, 2013.gadā uzņēmumam izdevās uzvarēt Lielbritānijas tiesā, kas piekrita - grieķu jogurts nevar būt ražots ārpus Grieķijas. Tas gan netraucēja citiem uzņēmumiem Eiropā turpināt tirgot to pašu pienskābo produktu ar to pašu nosaukumu.
Asu Grieķijas valdības reakciju izraisīja čehu likumdevēju rīcība pērn, atļaujot saviem ražotājiem izlaist jaunu produktu - “grieķu jogurtu”.
Šoreiz Atēnas reaģēja zibenīgi. Tika nosūtītas protesta vēstules diviem Eiropas komisāriem, kuri nostājas grieķu pusē. To sarunā ar Latvijas Radio minējis Grieķijas lauksaimniecības ministra padomnieks Teofanis Georgopuls:
“Pēc veiktajām pārrunām ar Eiropas Komisiju Grieķijas valdība nolēma vērsties ar sūdzību Eiropas Komisijā pret Čehijas tiesību aktiem. Oktobra sākumā šī sūdzība tika iesniegta oficiāli. Tālāk Eiropas Komisija var iesūdzēt Čehiju tiesā par Eiropas regulas pārkāpšanu. Čehija maldina pircējus, jo sauc jogurtu par grieķu, bet ražo to nevis Grieķijā, bet Čehijā. Decembrī mēs pacelsim šo jautājumu arī Eiropas ministru sanāksmē. Šis jautājums ir ārkārtīgi nopietns”. 
Kā stāsta ministra padomnieks, jau trīs mēnešus darbojas darba grupa ar nolūku pievienot grieķu jogurtu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktu sarakstam. Šis process var aizņemt piecus sešus gadus, taču pie veiksmīga tā iznākuma produkts ar nosaukumu “grieķu jogurts” vai arī “grieķu tipa jogurts” un tamlīdzīgi būs ražots tikai un vienīgi Grieķijas teritorijā. Līdzīgi kā, piemēram, čehu alus, šampanietis un zilais Rokforas siers var tikt ražoti noteiktajās valstīs, noteiktajos reģionos. Kā intervijā Latvijas Radio atzinis Grieķijas Lauksaimniecības attīstības un pārtikas ministrs Evangelos Apostolu, valsts ir gatava pielikt visas pūles, lai aizstāvētu savas intereses:
“Apzīmējuma “grieķu” izmantošana attiecībā uz jogurtu, ko gatavo noteiktā veidā, maldina patērētājus tā vienkārša iemesla dēļ, ka, redzot apzīmējumu “grieķu”, pircējs iedomājas par jogurta un īpaši tā izejvielu izcelsmes valsti.
Un tāpēc mēs izmantosim visas iespējas, lai aizstāvētu ne tikai grieķu ražošanu, bet arī pašu patērētāju no maldināšanas. Kad es saku, mēs izsmelsim visas iespējas, tas nozīmē, ka esam gatavi nonākt pat līdz tiesai.”
To, ko visā pasaulē dēvē par grieķu jogurtu, pašā Grieķijā sauc par notecināto jeb “στραγγιστό”. Kā sarunā ar Latvijas Radio atklāj piensaimnieks Vagelis Margonis, tradicionāli šo jogurtu gatavo tikai no divām izejvielām - no piena un jogurta ierauga. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka ieraudzētu pienu vēlāk ievieto īpašajos plānā auduma maisos, kur to atstāj notecināt aptuveni divas diennaktis. Šādi gatavots jogurts ir garšīgs un veselīgs, jo satur augstu proteīnu un zemu tauku saturu. Pastāv arī citi tradicionālie jogurta gatavošanas veidi, kas nav pazīstami ārpus Grieķijas. Vagelis savā ģimenes bioloģiskajā saimniecībā ražo gan tradicionālos jogurta veidus, gan fetas un mīksto sieru, gan sviestu.
Saimniecībā, ko ap 1940. gadu dibinājis vēl viņa vectēvs, šobrīd ir aptuveni 300 grieķu šķirnes aitu ganāmpulks. Uz jautājumu, kas padara vietējo jogurtu tik īpašu, Vagelis atbild tā:
“Citviet ir selekcionētas jaunās piena aitu šķirnes. Mūsu aitas nedod lielu piena apjomu, taču pienam ir labāka kvalitāte, labākas sastāvdaļas, proti, tauki, olbaltumvielas, laktoze, kas padara unikālu grieķu jogurtu. Tātad
loma ir dzīvnieku šķirnei. Aitas ganās aplokos, bet diezgan daudz laika pavada arī ganoties ārpus tiem, kalnos un pļavās. Man šķiet, ka tas arī ir tas noslēpums, kas dod labākus produktus. Un tāpēc mēs vēlamies, lai mūsu produkti tiek aizsargāti.
Grieķijā ir daudz saules, kas nosaka atbilstošu floru un faunu. Lasīju, ka mums ir ap pieciem tūkstošiem augu, tostarp ārstniecisko un garšaugu, kas nav sastopami nekur citur pasaulē, tikai Grieķijas klimatā. Tas bagātina pienu un tā produktus ar vērtīgajām barības vielām.”
Par savu arodu Vagelis stāsta ar lielu mīlestību, lai arī neslēpj, ka grūtību ir ārkārtīgi daudz. Birokrātisko šķēršļu dēļ pagāja desmit gadi, pirms viņa saimniecība saņēma visas nepieciešamās atļaujas. Jūtama arī ekonomiskās krīzes ietekme, jo samazinās pircēju iespējas iegādāties iemīļoto sieru vai jogurtu. Savukārt ražot kvalitatīvu bioloģisku produktu bez toksīniem, biezinātājiem un citām pievienotām vielām arī nav lēti. Un prieks ir tad, kad klienti to pamana. Kā saka piensaimnieks, vienu un to pašu jogurtu vai sieru viņš piedāvā gan pircējiem, gan savam trīs gadus vecajam dēliņam.
