Grieķijas prezidente Katerina Sakellaropulu pateicās pieredzējušajam politiķim par "enerģisku sociālās iekļautības un nacionālās vienotības aizstāvību".
Papuliju Grieķijas prezidenta amatā ievēlēja 2005.gadā un 2010.gadā pārvēlēja uz otru piecu gadu amata termiņu.
Viņa prezidentūra pagāja Grieķijas smagākās politiskās un ekonomiskās krīzes laikā. Viņa popularitāte cieta, jo viņš atbalstīja starptautisko aizdevēju prasītos stingros taupības pasākumus, kas izraisīja plašus protestus.
2011.gada oktobrī tūkstošiem protestētāju, kas pauda neapmierinātību ar valdības iecerētajiem taupības pasākumiem, bloķēja Salonikos paredzēto militāro parādi, un piespieda toreizējo Grieķijas prezidentu pamest tribīnes dažas minūtes pirms ikgadējās ceremonijas sākuma.
Demonstranti Papuliju sauca par nodevēju, bet viņš pirms aiziešanas no parādes žurnālistiem teica, ka "mēs cīnījāmies par Grieķiju", atgādinot, ka viņš jau 15 gadu vecumā cīnījās pret nacismu un vāciešiem.
Ekonomikas krīzes laikā viņš atteicās no savas algas, tādā veidā izrādot solidaritāti valsts iedzīvotājiem stingru taupības pasākumu laikā.
1929.gadā Grieķijas ziemeļrietumos dzimušas Papulijs savulaik kļuva par valsts čempionu kārtslekšanā un spēlēja Grieķijas volejbola izlasē.
Pēc studijām Atēnās, Itālijā un Vācijā 1963.gadā viņš kļuva par advokātu.
1967.-1974.gadā Grieķijas diktatūras laikā viņš devās trimdā uz Vāciju un kļuva par vienu no sociālistu partijas "Pasok" dibinātājiem. Šī partija bija viena no dominējošajām Grieķijas politikā pēc diktatūras sabrukuma.
Papulijs bija Grieķijas parlamenta deputāts no 1977. līdz 2000.gadam, divas reizes kļūstot par ārlietu ministru.
