Pēc ceturtdienas neveiksmes eirogrupas finanšu ministriem saņemt no Grieķijas pieņemamus reformu un budžeta izdevumu samazināšanas priekšlikumus, pašā Grieķijā jau sāk ticēt ka valstij nāksies atgriezties pie drahmām.
Pilsoņi pastiprināti sākuši izņemt noguldījumus. Eiropas Centrālā bankas vadība atzīst, ka nav droša, vai pirmdien bankas vēl strādās. Pirmdien īpašā ārkārtas samitā eiroznas valstu līderi vēlreiz meklēs kompromisu ar Atēnām.
„Mums vajadzētu izmantot atlikušo laiku, lai pēc vakar nepanāktās vienošanās eirogrupas ietvaros tiktu darīts viss iespējamais, lai kompromisu panāktu. Tomēr tam jābūt kompromisam, kas balstās uz Eiropas likumiem. Es personīgi darīšu visu iespējamo, un runāšu arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai pirmdien mēs vienkārši nesanāktu kopā un nekonstatētu kārtējo neveiksmi,” sacīja Olands.
Tikmēr Grieķijas premjers Aleksis Ciprs laipni uzņemts Krievijā, kur Sanktpēterburgā parakstījis līgumu par gāzes vada būvi no Krievijas uz Dienvideiropu. „Grieķija ir drosmīgi cīnījusies šīs dažas dienas un pēdējos mēnešus. Tā ir pārvarējusi lielu finanšu krīzi un kļuvusi tikai stiprāka. Ir svarīgi, lai tā apkopotu spēkus, zinot, ka taisnība ir viņas pusē. Ne tikai valdība bet visi Grieķijas iedzīvotāji cenšas padarīt mūsu dzimteni atkal par suverēnu valsti, kur cilvēki var dzīvot augsti paceltu galvu,” klāstīja Ciprs.
Grieķijā jau notikuša demonstrācijas, kuru dalībnieki pieprasa valdībai vienoties ar aizdevējiem. Tikmēr ekonomisti izkāsta Grieķijas izstāšanas scenārijus. „Ja Grieķijas izstāšanās patiešām notiks, tad investori meklēs drošākus ieguldījumu veidus. Iegūs Šveices franks, ASV dolārs, varbūt zelts. Pagaidām par Grieķijas likteni nav skaidrības, bet tas vienmēr ir risks. Tomēr tikai tad, kad būs skaidrs, kas ar Grieķiju notiks investori varēs pieņemt lēmumus,” pieļauj finanšu analītiķis Burkhards Algīrs.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atzinis, ka nespēj izprast Grieķijas premjera Alekša Cipra rīcību un nevar viņam uzticēties. Savukārt Ciprs sola, ka viņa valsts izstāšanās izraisīs visas eirozonas beigu sākumu.
Jau vēstīts, ka Grieķija piecus mēnešus ir turpinājusi sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem - Eiropas Savienību (ES), ECB un SVF, cenšoties panākt, lai kreditori tai izmaksātu pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā. Kreditori atsakās to darīt, kamēr Grieķija neapņemas veikt noteiktas ekonomikas reformas.
