Dienas notikumu apskats

Partijas nesola atbalstu Gobzema idejai veidot nozares profesionāļu valdībai

Dienas notikumu apskats

Vācijas kristīgo demokrātu vadību no Merkeles pārņem Krampa-Karrenbauere

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite: Lietuva nelokāmi ir kopā ar drosmīgo ukraiņu tautu

Grībauskaite vizītē Ukrainā sola palīdzēt ar munīciju un kiberdrošību

„Lietuva nelokāmi ir kopā ar drosmīgo ukraiņu tautu un atbalsta, aizstāvoties un pretojoties agresijai,” tā piektdien, 7. decembrī,  pavēstīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura kā pirmā Eiropas līdere ir ieradusies Ukrainā pēc Kerčas šauruma incidenta.

Lietuvas prezidente ir apsolījusi Ukrainai palīdzēt ar munīciju, kiberdrošības ekspertiem un militārajiem instruktoriem.

Pēc neatlaidīga starptautiska spiediena Krievija joprojām nav atbrīvojusi ukraiņu jūrniekus un kuģus, kurus pirms teju divām nedēļām sagrāba Kerčas šaurumā.

Ar sarkano paklāju, baltu ziedu pušķi no Petro Porošenko rokām un svinīgu parādi, skanot abu valstu himnām, pie Ukrainas prezidenta pils sagaidīta Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Viņa ir pirmā no visiem Eiropas Savienības valstu līderiem, kas ierodas Ukrainā, lai izteiktu atbalstu pēc trauksmainajiem notikumiem Melno un Azovas jūru sadalošajā Kerčas šaurumā.  

„Kā allaž mēs atbalstām Ukrainu tās reformu centienos un arī tās ceļā, tuvojoties Eiropas Savienībai, šajā ziņā mūsu pozīcijas ir absolūti nemainīgas,” uzsvēra Grībauskaite.

Lietuva un Ukraina slēdza vairākus divpusējus līgumus. Lietuva apsolīja Ukrainai ļoti praktisku un nekavējošu palīdzību papildus jau tai, kas tiek piedāvāta, proti, vēl jaunu munīcijas sūtījumu, talkā papildu kiberdrošības ekspertus, vairāk militāro instruktoru ukraiņu karavīru apmācīšanai.

Šobrīd jau vairāk nekā 20 lietuviešu instruktori apmāca ukraiņu karavīrus.

Prezidente Grībauskaite sacīja, ka lietuviešu kiberdrošības eksperti Ukrainai varētu palīdzēt atvairīt kiberuzbrukumus, īpaši pirms nākamgad gaidāmajām valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Prezidentu Ukraina vēlēs jau 31. martā.

Lietuvai Ukrainas demokrātiskajos pavērsienos ir ļoti īpaša loma, jo 2013. gadā novembrī tieši Viļņā notika Eiropas Savienības un Austrumu partnerības samits, kurā toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nolēma neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, tā vietā tuvinoties Krievijai, kas Ukrainā izraisīja Maidana revolūciju, varas gāšanu, tam sekoja Krievijas agresija Austrumu Ukrainā, Krimas aneksija un arī liels Eiropas Savienības atbalsts.

Pirmdien Ukrainas situācija būs augstu dienaskārtībā ārlietu ministru sanāksmē Briselē, kad tajā piedalīsies arī Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins, bet nedēļas vidū Briselē būs arī Petro Porošenko, un Ukraina saņems pirmos 500 miljonus eiro no Eiropas Savienības apsolītā miljarda eiro lielā atbalsta Ukrainas valsts attīstībai.

Taču Kerčas šauruma krīze joprojām turpinās. Pēc neatlaidīga starptautiska spiediena Krievija joprojām nav atbrīvojusi ukraiņu jūrniekus un kuģus, kurus pirms teju divām nedēļām sagrāba Kerčas šaurumā, kas sadala Azovas un Melno jūru. Krievija argumentēja, ka ukraiņi ir iebraukuši tās teritorijā, ko Ukrainas puse kategoriski noliedz. Krievija, bloķējot Kerčas šaurumu, liedz Azovas jūrā, kas ir starptautiski ūdeņi, ienākt arī citiem kuģiem. Briselē izskata iespējas pret Krieviju īstenot jaunas sankcijas.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti