"Šī ilūzija virmoja gaisā. Manuprāt, tā bija kļūda. Īpaši tāpēc, ka mēs neuzskatījām mūsu finanšu sistēmas par spējīgām uzturēt milzīgas, dārgas armijas, kas būtu pietiekamas mūs aizsardzībai. Vispirms mums vajadzēja aizsargāt sevi, un tikai tad atnāktu sabiedrotie,” teica Grībauskaite.
Uz pieciem gadiem atjaunojot obligāto karaklausību, Lietuva, pirmkārt, ir pārskatījusi ģeopolitisko situāciju un apzinājusi draudus Baltijas reģionā. Ņemot vērā citu Baltijas valstu - Somijas, Dānijas, Norvēģijas un pat Igaunijas – pieredzi, Lietuvas politiķi secinājuši, ka tikai profesionālā armija nevar nodrošināt atbilstošu rezervju izveidi. Reizē ar obligātā dienesta atjaunošanu pagājušā gada novembrī tika izveidoti ātrās reaģēšanas spēki, divarpus tūkstoši cilvēku no dažādiem valsts armijas sektoriem, kā arī par 40% palielināti izdevumi aizsardzībai viena gada laikā, klāstīja politiķe.
Vērtējot Eiropas Savienības (ES) kopējo drošību, Grībauskaite atzina, ka neuzskata par vajadzīgu attīstīt Žana Kloda Junkera ideju par vienotu ES armiju. Tāpat neefektīva būtu Ziemeļvalstu vai Baltijas valstu armija vai kopīga militārās tehnikas iegāde. Ņemot vērā, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenotās politikas draudu iespaidā NATO kļūst efektīvāka, mainās, modernizējas un pieņem ātrākus lēmumus, jāizmanto NATO sniegtās iespējas.
Kopīga armija var būt tikai kaut kādā valstiskā organizācijā, kas ir federāla vai kas tamlīdzīgs... Taču mēs esam dažādas valstis. Mums ir kopīga armija - NATO armija, un manevros mēs mācāmies, kā strādāt kopā,” sacīja Grībauskaite.
Tāpat kritiku neiztur arī ideja par kopīgu militārās tehnikas iegādi.
Lietuvas prezidente tāpat pauda, ka neuzskata, ka Vladimira Putina režīms ir pietiekami stiprs, lai Krievija destabilizētu ES kā institūciju.
“Tā ir viņa darīšana, ko viņš dara savā valstī, bet Eiropa ir stipra, mēs esam kopā jau vairāk nekā 50 gadus. Mūsu ekonomikas ir stipras, konkurētspējīgas, un mēs esam pasargāti – lielākā daļa bloka dalībvalstu ir arī NATO locekļi,” vērtēja Grībauskaite.
Runājot par drošību informatīvā kara jomā, Grībauskaite ieteica pievērsties savu valstu iedzīvotājiem civilizētā un demokrātiskā informēt mazākumtautību iedzīvotājus viņu valodā .
“Valsts iekšienē runa ir ne tikai par sevis aizstāvēšanu, bet arī par to, lai atklātu melus un panāktu, ka mūsu cilvēki izstrādātu imunitāti pret šiem meliem, blefošanu un rupju propagandu,” pauda politiķe, apgalvojot, ka Eiropas mēroga telekanālam efektivitāti nesaskata.
Ziņots, ka Lietuvas parlaments martā nobalsoja par obligātā militārā dienesta atjaunošanu uz pieciem gadiem.
