Grībauskaite skaidroja - tikai pateicoties tam, ka Klaipēdas ostā parādījās sašķidrinātās gāzes terminālis, gāzes cena Lietuvai nekavējoties nokritās par 30%.
Tagad mums ir izvēle. Mums var būt zemākas cenas no “Gazprom”; un, ja nebūs papildu nosacījumu, mēs varam pirkt gāzi no visas pasaules - no Norvēģijas, ASV un tā tālāk. Mēs arī varam kalpot par drošības spilvenu visam Baltijas reģionam un arī Baltijas valstīm, ieskaitot Latviju un Igauniju. Šobrīd jau notiek pirmās piegādes Igaunijas kompānijām,” pauda politiķe.
Grībauskaite arī apgalvoja, ka Lietuva demonstrē progresu visās jomās. Piemēram, šī gada decembrī paredzēts atklāt starpsavienojumu ar Zviedrijas elektrosistēmu, ko finansiāli atbalstīja Eiropas Savienības (ES) enerģētikas programmas.
Arī gāzes starpsavienojums ar Poliju ir tapšanas stadijā, taču, kamēr vienīgā gāze, ko pārdalīt, nāk no Krievijas, šis jautājums nav prioritāte.
Savukārt, lai izvērtētu Lietuvas sadarbību ar citām Baltijas valstīm, Grībauskaite aicina uz tām paskatīties no malas, ar ne-Baltijas un ne-Ziemeļvalstu acīm.
“Es redzu, kā reaģē citas valstis. Viņi apskauž mūs. Mēs sadarbojamies politiskajā līmenī, mums ir Baltijas valstu padome, mēs katru gadu tiekamies un politiski koordinējam savu uzvedību NATO un ES. Pirms Eiropadomes mēs tiekamies ar Ziemeļu un Baltijas valstīm, ES dalībvalstīm un B-seši. Mums ir B-astoņi līmenis – ar visām piecām Ziemeļvalstīm un trim Baltijas valstīm. Dažreiz tiek aicināta Lielbritānija. Tas parāda ļoti lielu politisko sadarbību un tad, protams, arī ekonomika, enerģētikas projekti, starpsavienojumi,” vērtēja Grībauskaite.
Ziņots, ka gada sākumā Klaipēdas gāzes terminālis uzsāka komercdarbību. Arī Latvijas politiķi pozitīvi novērtējuši priekšrocības, ko tas dod Lietuvai.
