Grenlandes valdība šonedēļ paziņoja, ka vairs neizdos jaunas atļaujas naftas un dabasgāzes meklēšanas darbiem piekrastē. Valdības paziņojumā teikts, ka tas ir "dabisks solis", jo "nākotne nepieder naftai, bet gan atjaunojamiem enerģijas avotiem", ziņo raidsabiedrība "Voice of America".
Līdz šim Grenlandes piekrastē nav atrasti naftas lauki, bet ASV Ģeoloģiskais dienests lēš, ka zem strauji kūstošajiem ledājiem varētu atrasties 17,5 miljardi barelu neatklātu naftas rezervju un 148 triljoni kubikmetru dabasgāzes.
Kopš aprīlī notikušajām parlamenta vēlēšanām Grenlandē pie varas ir kreisi noskaņotā partija "Tautas savienība", kas iestājas pret derīgo izrakteņu ieguvi salā.
Drīz pēc vēlēšanām jaunā valdība apturēja vērienīgu urāna raktuvju projektu Grenlandes dienvidos.
Iepriekšējā Grenlandes valdība lika lielas cerības uz salas potenciāli milzīgajām derīgo izrakteņu rezervēm, lai samazinātu teritorijas finansiālo atkarību no Dānijas subsīdijām. Dānija ik gadu Grenlandei piešķir 3,4 miljardus kronu (457 miljonus eiro), kas veido aptuveni divas trešdaļas no salas budžeta.
Grenlande ir pasaules lielākā sala, kurā ir tikai 56 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir daļa no Dānijas karalistes, bet ar lielu autonomiju.
