Gotlande noraida Krievijas lūgumu iznomāt ostas teritoriju «Nord Stream 2» būvniecības vajadzībām

Zviedrijas Gotlandes salas pašvaldība noraidījusi Krievijas lūgumu iznomāt tai teritoriju Slītes ostā, lai tur glabātu gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībai nepieciešamās caurules.

Lēmumu noraidīt Krievijas lūgumu vienbalsīgi pieņēma Gotlandes tehniskā padome, ņemot vērā Zviedrijas valdības brīdinājumu, ka ostas teritorijas iznomāšana Krievijai negatīvi ietekmēs Zviedrijas aizsardzības spējas.

Gotlandes tehniskās padomes priekšsēdētājs Tomijs Gardels aģentūrai AP teica, ka gada nomas maksa būtu 1,5 miljonu eiro apmērā, tāpēc lēmums "pieņemts ar dalītām jūtām - mēs strādājām pie šīs vienošanās, jo uzskatījām, ka tā dotu [ekonomisko] pacēlumu mūsu pašvaldībai".

Savukārt Zviedrijas sabiedriskajai raidsabiedrībai SVT Gardels atzina, ka "informācija, kuru mēs saņēmām no valdības, mums bija noteicošā". "Protams, ka tā ir vilšanās. Runa ir par iespējām radīt darbavietas, un tas būtu pozitīvs stimuls viesnīcām un uzņēmumiem," viņš piebilda.

Krievija bija lūgusi iznomāt teritoriju arī Zviedrijas Kārlshamnas ostā, taču pēc Zviedrijas valdības otrdien sniegtās informācijas par riskiem valsts drošībai Kārlshamnas pašvaldība trešdien noklēma atlikt jautājuma izskatīšanu par ostas teritorijas iznomāšanu un pie šī jautājuma atgriezties ne agrāk kā februārī.

Jau ziņots, ka Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema un aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists otrdien tikās ar Gotlandes un Blēkinges, kur atrodas Kārlshamnas osta, pašvaldību amatpersonām. Pēc tikšanās Valstrema ziņu aģentūrai TT sacīja: "Valdība nevar kontrolēt pašvaldību lēmumus. Pašvaldības lemj par ostu nomu. Valdība uzskata, ka ostu izmantošana negatīvi ietekmē Zviedrijas aizsardzības politikas intereses, lai arī mūsu kopējais novērtējums ir tāds, ka projektu ir grūti apturēt.".

Hultkvists brīdināja par sekām, kas varētu iestāties ostu iznomāšanas gadījumā, norādot, ka Zviedrija Kārlshamnas un Slītes apkārtnē veic plašas militāras aktivitātes.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom", Lielbritānijas un Nīderlandes grupa "Shell", Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi "Uniper" un "Wintershall" pērn jūnijā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu "Nord Stream 2" Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā "Nord Stream", un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt