Eiropas Savienībā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz ārējo robežu aizsardzību. Tas tiek uztverts kā svarīgs priekšnosacījums tam, lai pārvietošanās Šengenas zonas iekšienē varētu notikt brīvi un bez papildu pārbaudēm.
Šis ir viens no galvenajiem secinājumiem pēc Francijas ziemeļu pilsētā Lillē notikušās ES valstu iekšlietu ministru sanāksmes. Tajā piedalījās arī mūsu valsts iekšlietu resora vadītāja Marija Golubeva. Viņa uzskata, ka Eiropā mainās attieksme pret migrāciju un valstu savstarpējo solidaritāti.
„Solidaritāte var izpausties tajā skaitā, kā veidot kopīgu atgriešanās politiku uz valstīm, no kurām nāk migrācijas plūsmas, tiem cilvēkiem, kas nekvalificējas patvērumam; veidot cita veida atbalstu valstīm, kas atrodas pie robežas, kā Latvija. Respektīvi,
solidaritāte vairs netiek saprasta, kā kādreiz tā tika saprasta, tikai un vienīgi kā patvēruma meklētāju pārdale pēc kaut kāda veida kvotām.
Ir pilnīgi jauna izpratne. Manuprāt, tas ir cerīgi. Un, manuprāt, pieaug iespēja vienoties par kaut kādu kopsaucēju migrācijas politikā. Vismaz par atsevišķiem elementiem,” sacīja Golubeva.
KONTEKSTS:
Migrācijas vilnis pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ar Baltkrieviju parādījis, ka migrantu plūsmas var tikt izmantotas kā instruments politiskā spiediena izdarīšanai.
Janvāra vidū migrācijas krīzei veltīta konference notika Viļņā, kur piedalās delegācijas no 28 valstīm, kā arī pārstāvji no dažādām Eiropas Savienības aģentūrām ar mērķi uzlabot robežu pārvaldību.
