Kopš 1924. gada, kad Francijas pilsētā Šamonī notika pirmās ziemas olimpiskās spēles, ziemas spēļu sacensības gadsimta laikā notikušas 21 norises vietā. Pētnieki brīdina, ka 2050. gadā tikai 10 no šīm vietām joprojām būs piemērotas ziemas spēļu rīkošanai.
“Risks ir skaidrs: cilvēka radītā globālā sasilšana apdraud ziemas sporta veidu ilgtermiņa nākotni. Tas arī samazina ziemas olimpiskajām spēlēm piemēroto vietu skaitu,” apgalvo pētnieki.
Pekinas olimpiāde būs pirmās ziemas olimpiskās spēles, kas gandrīz par 100% paļausies uz mākslīgo sniegu, izmantojot vairāk nekā 100 sniega ražošanas mašīnu un 300 sniega lielgabalu, kas darbojas ar pilnu jaudu, lai sarūpētu sniegu slēpošanas trasēm, ziņo CNN.
“Šis sniega ražošanas veids ir ne tikai energoietilpīgs un ūdens ietilpīgs, bieži tiek izmantotas ķīmiskās vielas, lai aizkavētu sniega kušanu. Mākslīgais sniegs arī rada virsmu, kas, pēc daudzu sportistu domām, ir neprognozējama un potenciāli bīstama,” rakstīts ziņojumā, ko sagatavojuši sporta ekoloģijas pētnieki un klimata aktīvisti.
“Ja frīstaila rampas ir veidotas no mākslīgā sniega, tas faktiski ir ciets ledus. Tas ir bīstami sportistiem, daži šādos apstākļos ir gājuši bojā,” vēsta britu frīstaila sportiste Laura Donaldsone.
Kanādas frīstailists Filips Markīzs raizējas, ka sportisti nav pieraduši pie šādiem apstākļiem, tādēļ palielinās traumu risks. “Sportisti cīnās līdz galam arī apstākļos, kas nav optimāli. Tagad apstākļi noteikti ir bīstamāki nekā jebkad agrāk.”
Pētījuma autori norāda, ka Pekinas spēlēs mākslīgā sniega radīšanai tiks izmantoti līdz 185 miljoni litru ķīmiski apstrādāta ūdens. Lai gan Pekina apgalvo, ka izmanto tikai dabiskas lietusgāzes un otrreizēji pārstrādātu ūdeni, veidojot mākslīgo sniegu, pastāv bažas, ka augstais ūdens patēriņš radīs papildu spiedienu uz reģionā jau tā trūcīgajiem ūdens resursiem.