Dokumentā arī minēts, ka no klimata pārmaiņu radītajām sekām neaizsargātajām valstīm ir jāsaņem vairāk palīdzības, lai tiktu galā ar globālās sasilšanas nāvējošo ietekmi. Ar noslēguma teksta uzmetumu jau iepazīstas eksperti, kuriem ir dažādi viedokļi par to, cik ilgtspējīgs ir šis dokuments.
Trešdien publicētais dokuments ir tikai septiņas lappuses garš, un tajā mēģināts ievirzīt valstis uz virkni nozīmīgu pasākumu, kas novērstu globālās temperatūras paaugstināšanos virs 1,5 grādiem pēc Celsija līdz 2100. gadam.
Lai to paveiktu, oglekļa dioksīda emisijas līdz 2030. gadam nepieciešams samazināt par 45%, salīdzinot ar 2010. gada līmeni.
Lai vēl vairāk uzsvērtu to mērķu nozīmīgumu, kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tiek lūgts 2023. gadā sasaukt pasaules līderus, lai apspriestu, kā tiek īstenoti centieni ierobežot klimata pārmaiņas.
KONTEKSTS:
Skotijas pilsētā Glāzgovā no 31. oktobra līdz 12. novembrim notiek pasaules klimata konference, kurā valstīm jāvienojas par rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu. Glāzgovā ieradās gandrīz 200 valstu līderi, bet viņu vidū nebija Ķīnas un Krievijas prezidentu, lai gan šīs valstis ir vienas no lielākajām piesārņojuma radītājām.
Konferences dalībnieki apņēmušies līdz 2030. gadam apturēt nekontrolētu mežu izciršanu. Tāpat panākta vienošanās līdz šīs desmitgades beigām samazināt metāna izmešus vismaz par 30%. Vairāki desmiti valstu arīdzan sola, ka pakāpeniski atteiksies no akmeņogļu izmantošanas.
Eksperti šos solījumus vērtē atzinīgi, bet vienlaikus atgādina, ka iepriekšējā šāda veida vienošanās 2015. gadā praktiskus rezultātus nav nesusi.
