Nedēļas sākumā līderi vienojās neiznīcināt mežus, kā arī samazināt metāna emisijas. Tie bija lieli, politiski paziņojumi, bet tagad norit sarunas mazākās grupās un prom no publikas acīm, mēģinot saprast, kā šos lielos plānus finansēt.
Pasaulē lielākie finanšu spēlētāji jau paziņojuši par privātā kapitāla piešķiršanu aptuveni 112 triljonu eiro vērtībā, kuru mērķis būs padarīt ekonomiku brīvu no CO2 emisijām.
Viena no diskusiju tēmām ir arī lauztie solījumi. Proti, pasaules attīstītās valstis iepriekš solīja līdz 2020. gadam nodrošināt aptuveni 86 miljardus eiro gadā ar klimatu saistītiem projektiem jaunattīstības valstīs. Tas neesot paveikts.
Apvainojumi izteikti arī valstu starpā. Piemēram, ASV prezidents Džo Baidens kritizē Krieviju, Ķīnu un Saūda Arābiju par neierašanos klātienē konferencē.
KONTEKSTS:
Skotijas pilsētā Glāzgovā no 31. oktobra līdz 12. novembrim notiek pasaules klimata konference, kurā valstīm jāvienojas par rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu. Glāzgovā ieradās gandrīz 200 valstu līderi, bet viņu vidū nebija Ķīnas un Krievijas prezidentu, lai gan šīs valstis ir vienas no lielākajām piesārņojuma radītājām.
Konferences dalībnieki apņēmušies līdz 2030. gadam apturēt nekontrolētu mežu izciršanu. Tāpat panākta vienošanās līdz šīs desmitgades beigām samazināt metāna izmešus vismaz par 30%. Eksperti šos solījumus vērtē atzinīgi, bet vienlaikus atgādina, ka iepriekšējā šāda veida vienošanās 2015. gadā praktiskus rezultātus nav nesusi.
