Plašās demonstrācijas norit laikā, kad ANO Klimata konferencē atzīmē Jaunatnes un sabiedrības iespēju uzlabošanas dienu, kā arī spriež par jauniešiem un kopienām, kas no klimata pārmaiņām cieš visvairāk.
Grēta apsūdz pasaules līderus bezdarībā
Pienācis ANO Klimata konferences pirmās nedēļas noslēgums, un Glāzgovas ielas ir pilnas ar vides aktīvistiem. Viņu vidū ir arī zviedriete Grēta Tūnberga, kas savulaik aizsāka nu jau visā pasaulē notiekošās kampaņas “Friday for Future”, kuru mērķis ir bijis piespiest politiķus rīkoties ar vidi saistītos jautājumos.
Tūnberga, uzrunājot protesta akcijas dalībniekus, pauda viedokli, ka pasaules līderi neko nedara, lai patiešām nopietni ķertos pie klimata problēmu risināšanas.
“Šķiet, ka viņu galvenais mērķis ir cīnīties par “status quo” saglabāšanu. Šis pasākums ir divas nedēļas ilgs ierasto darbību slavinājums, kurā dzirdam tikai bla-bla-bla,” pavēstīja Tūnberga.
Klimata pārmaiņas ir jūtamas
Uz plašo protestu ieradušies arī dažādu pasaules valstu pamatiedzīvotāji, kuri klimata pārmaiņu sekas jau tagad izjūt savā ikdienā.
“Esmu pārdzīvojusi trīs spēcīgus ciklonus. Esmu redzējusi, kā plūdi pārņem manas mājās, esmu smēlusi laukā dubļus, kur man ir līdz celim. Pēc tam esmu metusi ārā sabojātās mājas lietas. Tā ir jaunu cilvēku realitāte kopienās, kas dzīvo reģionos, kur klimata pārmaiņas īpaši jūtamas,” stāsta Brianna Frūna, vides aktīviste no Jaunzēlandes.
“Šī starptautiskā konference nav bezjēdzīga tādā ziņā, ka organizatori ļauj sanākt kopā pilsoniskajai sabiedrībai un pamatiedzīvotājiem izteikt savas domas. Tajā pašā laikā uzskatu, ka tam, ko viņi tur pārrunā iekšā, nav nekādas jēgas, jo viņi jau gadu desmitiem teikuši, ka darīs kaut ko lietas labā, bet patiesībā tie ir nepatiesi solījumi. Ambiciozie mērķi ir nepilnīgi, tos var apiet viņiem izdevīgā veidā,” spriež Brazīlijas “Fridays for Future” kampaņas aktīviste Valentīna Ruasa.
Aktīvisti skeptiski par solījumiem
Starptautiskā klimata samita mērķis ir panākt valstu un lielo uzņēmumu vienošanos par veidiem, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas galvenokārt rodas no fosilā kurināmā. Tādējādi ir cerība ierobežot globālās sasilšanas tempu, kas izraisa ekstremālus un postošus laikapstākļus. Pēdējos gados tie skar arvien plašāku pasaules daļu.
Plūdos tiek iznīcinātas ēkas un sabojātas lauksaimniecības zemes, nekontrolējamos ugunsgrēkos tiek izdedzināti tūkstošiem hektāru mežu. Zinātnieki brīdina: ja vien pasaules valstu līderi nerīkosies, klimata pārmaiņu sekas izjutīsim arvien vairāk.
Līdz šim panāktas vienošanās par pakāpenisku atteikšanos no oglēm, mežu izciršanu samazinājumu, metāna emisiju ierobežošanu. Valstis un lielie uzņēmumi arī solījuši dāsnus finansiālus ieguldījumus vides problēmu risināšanā. Aktīvisti šos solījumus gan uztvēruši ar skepsi.
KONTEKSTS:
Skotijas pilsētā Glāzgovā no 31. oktobra līdz 12. novembrim notiek pasaules klimata konference, kurā valstīm jāvienojas par rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu. Glāzgovā ieradās gandrīz 200 valstu līderi, bet viņu vidū nebija Ķīnas un Krievijas prezidentu, lai gan šīs valstis ir vienas no lielākajām piesārņojuma radītājām.
Konferences dalībnieki apņēmušies līdz 2030. gadam apturēt nekontrolētu mežu izciršanu. Tāpat panākta vienošanās līdz šīs desmitgades beigām samazināt metāna izmešus vismaz par 30%. Vairāki desmiti valstu arīdzan sola, ka pakāpeniski atteiksies no akmeņogļu izmantošanas.
Eksperti šos solījumus vērtē atzinīgi, bet vienlaikus atgādina, ka iepriekšējā šāda veida vienošanās 2015. gadā praktiskus rezultātus nav nesusi.
