Ģeopolitikas analītiķi: ES un Baltkrievijas saspīlējums izdevīgs «cilvēkam Kremlī»

Saspīlējumi Eiropas Savienības (ES) un Baltkrievijas attiecībās, kas gan pēdējā laikā kļuvuši mazāk asi, ir izdevīgs Krievijas politikas veidotājiem. Tajā pašā laikā būtiski ņemt vērā, ka attiecību uzlabošana ar Eiropu nenozīmē Baltkrievijas attiecību pasliktināšanos ar Kremli, norāda ģeopolitikas un ārpolitikas analītiķi.

Baltkrievija ir viena no tām Austrumu partnerības valstīm, ar kuru Eiropas Savienībai ir bijušas visai sarežģītas attiecības un joprojām abu starpā ir vairāki grūti šķetināmi mezglpunkti. Tomēr tiek norādīts gan no politiķu, gan ekspertu puses – pamazām situācija mainās.

ES apņēmusies turpināt pret Baltkrieviju īstenot kritiskas iesaistīšanās politiku. Tajā pašā laikā abu pušu nesenā abpusējā tuvināšanās ir pamudinājusi ES atvieglot pret Baltkrieviju piemērotās sankcijas – aktīvu iesaldēšanu, ieceļošanas aizliegumus un tirdzniecības un finansiālos ierobežojumus. Pašlaik 201 fiziskajai personai un 18 juridiskajām personām no Baltkrievijas ir noteikti ES ierobežojošie pasākumi, kas būs spēkā līdz šā gada 31.oktobrim. Tomēr ES uzskata, ka sankciju pilnīga atcelšana nav pamatota, ņemot vērā slikto cilvēktiesību stāvokli un ar prezidenta vēlēšanām saistītās problēmas Baltkrievijā.

Eiropas Politikas centra ģeopolitikas un ārpolitikas analītiķe Briselē Amanda Pola vēl iepriekš skaidroja, ka izolācija un sankcijas pret Baltkrieviju nav devusi gaidītos rezultātus. Turklāt ES nevar sodīt tikai Baltkrieviju, piemēram, par cilvēktiesību pārkāpšanu, jo citas Austrumu partnerības valstis nav rīkojušās labāk.

Pola uzskata, ka attiecībā pret Baltkrieviju neder sankcijās bāzēta pieeja: “Es domāju, ka reāli tam būtu jānotiek savādāk. Izolēšana un sankcijas vienkārši nedod nekādus rezultātus. Kas ir mainījies Baltkrievijā sankciju rezultātā? Nekas. Un es domāju, ka Eiropas Savienībai ir jāatzīst, ka ir arī citas Austrumu partnerības valstis, kurām, iespējams, ir sliktāka cilvēku situācija nekā Baltkrievijā.

Mums nevajadzētu vienkārši gaidīt, kad pienāks brīdis, ka Lukašenko pozīcijā būs izmaiņas, jo es nedomāju, ka tādas var sagaidīt. Bet mēs vismaz varam mēģināt un veicinātu tās.

Un mums ir lielākas izredzes to paveikt, ja mēs ne tikai liekam Baltkrieviju kaktā un sakām  “jums jāatlaiž visi cilvēki no cietuma!” vai arī “dariet to” vai “nedariet šo, citādāk jums nebūs nekāda veida attiecības ar ES”. Tas nav lietderīgi mums vai viņiem. Tas ir noderīgi tam cilvēkam Kremlī.”

Amanda Pola tāpat ka daudzi citi eksperti uzskata, ka “Kremļa cilvēks” – Vladimirs Putins – ir vairāk nekā apmierināts ar saspīlētajām attiecībām starp ES un tās Austrumu kaimiņvalstīm, kuras, pēc Maskavas uzskata, pieder pie tās ietekmes zonas.

Politikas prognozēšanas un analīzes centra prezidents politologs no Baltkrievijas Pāvels Usovs intervijā Polijas radio pieļauj, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vēlētos būt vairāk iesaistīts “Eiropas klubiņā” un biežāk doties vizītēs, taču baidās:

 “Viņš [Aleksandrs Lukašenko] arī baidās kaitināt Maskavu ar šādiem apmeklējumiem, jo viņš saprot - ja radīsies konflikts ar Krieviju par politiskiem, ekonomiskiem vai ģeopolitiskiem aspektiem, ES nepalīdzēs Baltkrievijai nekādā veidā," komentē Usovs.

Lai arī piesardzīgus, tomēr Baltkrievija sper soļus no savas puses pretim ES kolektīvam. To apliecināja jau vasarā notikušās oficiālās un neoficiālas vairāku pušu apspriedes pie kopīga galda. Piemēram, vasaras vidū par kaimiņpolitiku un paplašināšanos atbildīgais Eiropas komisārs Johanness Hāns Baltkrievijas galvaspilsētā ieradās kopā ar otru komisāru Karmenu Velu, kurš savukārt atbildīgs par vidi un zivsaimniecību. Pie viena galda Minskā sēdās arī citu Austrumu partnerības valstu pārstāvji, par vidi atbildīgie ministri – no Azerbaidžānas, Moldovas, Gruzijas un citām, kopā sešām valstīm. Vide bija sarunu galvenais temats, bet kopumā visas puses veltīja laiku, lai vēlreiz pārrunātu iepriekš maijā Austrumu partnerības samitā Rīgā lemto.

Daudzi eksperti norāda, ka Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecības pēdējā laikā kļūst atvērtākas, neraugoties uz to, ka Putina Krievijai tas varētu nepatikt. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Andis Kudors intervijā aģentūrai LETA gan skaidroja, ka šajā gadījumā nevar visu nokrāsot melnu vai baltu, jo katrs pozitīvais solis no Lukašenko puses attiecību uzlabošanai ar ES nenozīmē, ka viņš centīsies sabojāt attiecības ar Putinu. Kudors norādīja, ka “jāskatās piesardzīgi un ar rezervi uz jebkuru Lukašenko solījumu virzīties tuvākām attiecībām ar ES, jo pašreiz, ņemot vērā valsts ekonomisko atkarību no Krievijas, viņš nespēj spert lielus soļus”.

Savukārt pats Lukašenko, vasarā tiekoties ar Austrijas ārlietu ministru Sebastianu Kurcu, gandarīts atzina pozitīvu dinamiku sadarbībā ar Rietumiem: “Jūsu vizīte ir laba zīme. Kad es kļuvu par prezidentu, analizējot situāciju ar Rietumu valstīm, es secināju, ka katra Rietumu valsts uzņēmās atbildību par kādu no postpadomju valstīm. Un man šķita, ka mūsu Baltkrievija ir jūsu atbildības jomā. Mēs esam kontaktējušies ar Austriju vairāk nekā ar citām valstīm, Austrija ir ieguldījusi visai daudz Baltkrievijā. [..] Pašreizējo mūsu attiecību līmeni [ar Rietumiem] var raksturot kā sasilšanu. Un es uzskatu, ka jūsu vizīte būs nozīmīga šajā sakarā. Un mēs gribētu, lai jūsu valsts un Rietumi kopumā tuvāk apskata Baltkrieviju, izdara secinājumus un veic vairākus soļus pareizajā virzienā. Esmu ļoti apmierināts ar mūsu sadarbību ar Austriju.”

Tikmēr tam, ko ES politiķi nepasaka skaļi, uzmanību pievērš intelektuāļu aprindu cilvēki.  Piemēram, šāgada Nobela prēmijas literatūrā saņēmēja baltkrievu rakstniece un žurnāliste Svetlana Aleksijeviča. Viņas daiļliteratūra, kas sarakstīta krievu valodā, netiek publicēta autoritārajā Baltkrievijā kopš 1994.gada, kad Lukašenko nāca pie varas. Rakstniece šo procesu raksturojusi kā “klusi piezogošos cenzūru”. Aleksijeviča bieži veltījusi atklātu kritiku Lukašenko, piemēram, intervijā laikrakstam “Belorusskaja Delovaja Gazeta”: “Mēs redzam, kas mūs vada. Šis ir viduvējības triumfa laiks”. Tāpat rakstniece kritizējusi Lukašenko par valsts stingro kontrolēšanu ar padomju stila ekonomiku, kā arī nāvessoda saglabāšanu.

Baltkrievija gan izpelnījusies komplimentus no Eiropas Komisijas puses par kvalitatīvo sarunu pasākuma gaitu Minskā vasarā. Tomēr vienlaikus Briseles un Minskas attiecības joprojām saglabājas sarežģītas, jo politisko nesaskaņu dēļ un neatbalstot veidu, kādā Aleksandrs Lukašenko atkārtoti ieņēma varas krēslu, Brisele jau teju desmit gadu ir iesaldējusi sadarbības līgumu ar Minsku, kā arī liegusi iebraukšanu teritorijā virknei Baltkrievijas politiķu, arī pašu  “Eiropas pēdējo diktatoru” ieskaitot. 

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti