Ar energoresursiem bagāto Ziemeļāfrikas valsti Lībiju pārņēma postošs haoss pēc tam, kad 2011. gadā gāza ilggadējo diktatoru Muammaru Kadafi. Etniski un ideoloģiski atšķirīgie dumpinieku grupējumi, kuri panāca Kadafi režīma galu, nespēja vienoties par Lībijas nākotni un sāka cīnīties viens pret otru.
Valsts rietumos un austrumos izveidojās divas konkurējošas administrācijas. Lībijas rietumdaļu kontrolē ANO atzītā Nacionālā saskaņas valdība, bet austrumos saimnieko ģenerāļa Halīfa Haftara vadītais grupējums “Lībijas Nacionālā armija”. Pims gada ģenerālim Haftaram lojālie spēki uzsāka ofensīvu, lai sagrābtu Lībijas galvaspilsētu Tripoli, kur atrodas Nacionālā saskaņas valdība.
Pēdējās nedēļās Haftara spēki ir cietuši ievērojamus zaudējumus, jo valdībai lojālie grupējumi tos padzina no divām stratēģiski svarīgām pilsētām netālu no Tripoles. Valdības armija, kuru atbalsta Turcija, pašlaik ir ielenkusi Haftara spēku kontrolēto Tarhunas pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus no Tripoles.
Iespējams, ka militārās neveiksmes piespieda Haftaru vakar vakarā nākt klajā ar paziņojumu, ka viņa vadītie spēki ievēros pamieru līdz musulmaņu svētā mēneša ramadāna beigām 23. maijā. Viņš esot pieņēmis šādu lēmumu, atsaucoties “draudzīgu valstu aicinājumiem”. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība, ANO un vairākas valstis aicināja Lībijā karojošās puses pārtraukt cīņas ramadāna laikā. Haftara pārstāvji brīdināja, ka gadījumā, ja valdības spēki neievēros pamieru, tad viņus sagaidīs “tūlītēja un iznīcinoša atbilde”. Tripole pagaidām nav reaģējusi uz Haftara paziņojumu par pamieru.
Lībijas valdība šonedēļ apsūdzēja Haftaru apvērsuma rīkošanā pēc tam, kad ģenerālis paziņoja, ka izstājas no 2015. gadā parakstītās politiskās vienošanās par vienotības valdības izveidi. Haftars norādīja, ka viņam esot tautas piešķirts mandāts vadīt Lībiju.
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja Žuzepa Borela runasvīrs Peters Stano vakar nosodīja ģenerāļa Haftara paziņojumu par izstāšanos no 2015.gada vienošanās.
“Jebkuri mēģinājumi rīkoties vienpusēji, jo īpaši ar spēku, nenesīs ilgtspējīgu risinājumu valstij. Šādi mēģinājumi nav pieņemami. 2015. gadā noslēgtā Lībijas politiskā vienošanās joprojām ir vienīgais reālais risinājums līdz brīdim, kad to papildinās vai aizstās ar citu vienošanos. Tāpēc mēs aicinām visas Lībijas konfliktā iesaistītās puses pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas un nākt klajā ar piedāvājumiem, kas beidzot ļautu izbeigt ilgstošo konfliktu. Vienlaikus mēs mudinām ārējos spēkus, kuriem ir ietekme uz karojošajām pusēm, pastiprināt spiedienu, lai piespiestu tās izbeigt bruņotās cīņas un iesaistīties politiska risinājuma meklēšanā. Tas ir nepieciešams valstij un tās iedzīvotājiem,” sacīja Stano.
Pēdējā gada laikā Lībijā karojošās puses vairākkārt ir pasludinājušas pamieru, bet neviens no tiem nav bijis ilgstošs.
