Mursi sprieduma nolasīšanas brīdī atradās uz apsūdzēto sola, taču daudzi no apsūdzētajiem tika tiesāt aizmuguriski, tostarp ietekmīgais islāmistu sludinātājs Jusufs ak Karadavi, kas šobrīd atrodas Katarā.
Notiesātie tika atzīti par vainīgiem masveida cietumnieku bēgšanas organizēšanā 2011.gadā.
Spriedums tiks nodots viedokļa izteikšanai Ēģiptes augstākai islāma tiesību autoritātei – lielmuftijam. Tomēr viņa paustais viedoklis nav tiesiski saistošs. Galīgo spriedumu tiesa pasludinās 2.jūnijā.
Muhameds Mursi bija pirmais demokrātiski ievēlētais Ēģiptes prezidents pēc Hosnija Mubaraka gāšanas Arābu pavasara protestu laikā. Viņš nāca pie varas 2012. adā. Tomēr mazāk kā pēc gada armija ģenerāļa Abdula Fataha al-Sisi vadībā gāza Mursi no prezidenta krēsla. Armijas rīcība sekoja plašiem ielu protestiem pret Mursi, kurš pats bija piešķīris sev ļoti plašas pilnvaras, apejot konstitucionālo tiesu un citas varas instances.
Kopš 2013.gada Mursi atrodas apcietinājumā. Viņam jau ir piespriests 20 gadu cietumsods par pavēli arestēt un spīdzināt protestētājus. Savukārt tagad piešķirtais nāves sods skar 2011.gada notikumus, kad Mursi, kurš tobrīd vēl nebija prezidents, izbēga no cietuma un palīdzēja to izdarīt daudziem citiem ieslodzītājiem. Izbēgšana risinājās Arābu pavasara protestu laikā. Nāves sods ir piespriests, jo tiesa uzskata, ka Mursi esot saistīts ar policistu nogalināšanu izbēgšanas laikā.
Tāpat bijušais Ēģiptes prezidents tiek vainots slepenas informācijas nopludināšanā viņa pārstāvētajai Musulmaņu brālībai un daudzos citos pārkāpumos. Mursi uzskata, ka visas apsūdzības pret viņu ir politiski motivētas un dēvē šīs tiesas par farsu. Tāpat viņš arī turpina sevi uzskatīt par likumīgu Ēģiptes prezidentu.
Kā zināms, ģenerālis Sisi, kurš nāca pie varas pēc Mursi gāšanas, pēc nesenajām vēlēšanām ir kļuvis par valsts vadītāju.
Nāves sodu ir saņēmuši arī daudzi Mursi atbalstītāji no Musulmaņu brālības, kuri tāpat tiek vainoti vai nu izbēgšanā no cietuma vai nu spiegošanā un citos noziegumos.
Turcijas prezidents Radžips Tajips Erdogans sacīja, ka nāvessods gāztajam prezidentam liecina par atgriešanos pie Senās Ēģiptes paražām. Viņš arī asi kritizēja rietumus par izlikšanos, ka armijas vadītais apvērsums nekad neesot noticis. Arī starptautiskā nevalstiskā organizācija “Amnesty International” ir nodēvējusi šo tiesu par šarādi, kas apliecina cik nožēlojamā stāvoklī ir Ēģiptes tiesu sistēma.
Jāpiebilst, ka pēc sprieduma pasludināšanas vienā no Ēģiptes reģioniem tika nogalināti trīs tiesneši un vēl divi ievainoti. Policija mēģina apslāpēt protestētāju sacelšanos. Visticamāk, tā ir Mursi atbalstītāju atriebība tiesu sistēmai par piespriesto nāves sodu.
Apsūdzībās par sadarbību ar organizāciju aiz restēm bija nonācis arī telekanāla "Al Jazeera" žurnālists, Austrālijas latvietis Pēteris Greste.
