Piemēram - enerģijas milzim “Gazprom”, kas ar gāzi nodrošina daudzas Eiropas valstis, šā gada pirmā pusgada tīrā peļņa ir 4,6 miljardi ASV dolāru. Tas ir par 36% mazāk nekā analogā laika posmā pērn.
Kompānijas pārskatā tā arī norādīts, ka peļņas samazinājums saistīts ar starptautiskajām ekonomiskajām sankcijām, kas pret Krieviju noteiktas Ukrainas krīzes dēļ.
Bet jau ar konkrētu palīdzības lūgumu pie Krievijas valdības vērsusies ASV sankcijām pakļautā Krievijas lielākā naftas kompānija “Rosņeftj”, kuras akciju kontrolpakete pieder valstij. “Rosņeftj” lūdz palīdzību parādu dzēšanai - divu gadu laikā jāatmaksā 34 miljardi eiro.
ASV noteiktās sankcijas pret “Rosņeftj” un divām Krievijas valsts bankām neļauj tām piesaistīt finansējumu ASV tirgū vairāk nekā 90 dienas. Šīs sankcijas jāievēro arī Eiropas bankām, ja tās grib turpināt darbību ASV.
Lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus, “Rosņeftj” vadītājs Igors Sečins lūdzis valdību iegādāties uzņēmuma obligācijas vai piešķirt kompānijai tiesības pārņemt kontroli pār jaunām atradnēm Arktikā bez piedalīšanās konkursā.
Savukārt Ziemeļvalstu komercbanka “Nordea” paziņojusi, ka pārtrauc sadarbību ar Helsinku kuģu būves kompāniju “Arctech Helsinki Shipyard” pret Krieviju noteikto sankciju dēļ un tādējādi nefinansēs jaunu ledlaužu būvi Krievijai.
Viens no kuģu būves uzņēmuma īpašniekiem ir Krievijas "Apvienotā kuģubūves korporācija", pret kuru ir vērstas ASV sankcijas. Somijas mediji vēsta, ka “Arctech” kuģu būvētavai Helsinkos bija jāpiegādā Krievijas lielākajai kuģniecības kompānijai “Sovcomflot” trīs ledlaužus saskaņā ar 280 miljonus eiro vērtu līgumu. Kuģi paredzēti darbam Sahalīnas naftas un gāzes laukos.
