Aptuveni līdz pusdiviem naktī Kijevā turpinājās Ukrainas, Krievijas un Eiropas Savienības pārstāvju sarunas par gāzes piegādēm Ukrainai. Kā tūlīt pēc sarunām paziņoja naftas kompānijas „Naftogaz Ukraini” vadītājs Andrejs Koboļevs, arī devītajā sarunu kārtā pusēm nav izdevies panākt kompromisu. Eiropas Komisija un tās enerģētikas komisārs Ginters Etingers bija piedāvājis ieviest pagaidu pārejas cenu Ukrainai, kurai par Krievijas dabasgāzi būtu jāmaksā 326 dolāri par tūkstoš kubikmetriem. Tā būtu aptuveni vidējā summa par gāzi, kas tiek piegādāta ziemā un vasarā. Ukrainas puse šādam piedāvājumam bija piekritusi, taču to nav akceptējusi Krievija.
Tikmēr Krievijas puse pieprasīja, lai līdz 9 no rīta Kijeva samaksātu 1,95 miljardus dolāru lielo parādu par līdz šim piegādāto gāzi, pretējā gadījumā turpmākas piegādes īstenojot tikai pēc priekšapmaksas veikšanas. Tā kā prasītā summa atvēlētajā laikā Krievijas pusei netika pārskaitīta, kompānija „Gazprom” ir izpildījusi savu solījumu un ieviesusi priekšapmaksu.
„Gazprom” paziņojumā norādīts, ka „Naftogaz Ukraini” tai ir parādā 1,45 miljardus dolāru par pagājušā gada novembrī un decembrī piegādāto gāzi, kā arī trīs miljardus par šī gada aprīli un maiju. Aprēķini liecina, ka samaksa nav saņemta arī par jūniju, tāpēc turpmāk Ukrainai tiks piegādāts tikai tik daudz gāzes, par cik tā būs samaksājusi.
Kā ziņo portāls newsru.com, par turpmāko Krievijas rīcību kļūs zināms pēc tam, kad „Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers būs sniedzis ziņojumu valsts prezidentam Vladimiram Putinam. Tāpat kļuvis zināms, ka „Gazprom” ir vērsusies ar prasību Stokholmas arbitrāžas tiesā, cenšoties piedzīt no „Naftogaz Ukraini” 4,5 miljardus dolāru. „Gazprom” arī cer, ka pašreizējā situācijā Ukraina turpinās pildīt savas uzņemtās saistības par gāzes tranzītu uz trešajām valstīm. Kompānija brīdinājusi arī Eiropas Komisiju, ka Eiropas valstis var saskarties ar gāzes piegāžu traucējumiem, ja Ukraina izlems nesankcionēti piesavināties tranzītam domāto gāzi.
Tikmēr Ukrainas puse arī iesniegusi pretprasību Stokholmas arbitrāžas tiesā, pieprasot noteikt godīgu un tirgum atbilstošu gāzes cenu. Tāpat tiek pieprasīts, lai „Gazprom” atmaksātu Ukrainas pusei sešus miljardus dolāru, kas laika posmā no 2010.gada ir pārmaksāti par saņemto gāzi.
Ukraina iepriekš atteikusies atzīt Krievijas noteikto gāzes cenu - 500 dolārus par tūkstoš kubikmetriem un par gāzi vairs nemaksā. Kā paziņojis Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs Pavlo Šeremeta, Ukraina no gāzes krīzes nebaidās, cerot tomēr kompromisu atrast vēl pirms ziemas iestāšanās.
Pagaidām nav zināms, kad varētu notikt nākamā trīspusējo sarunu kārta. Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka situāciju joprojām ir iespējams atrisināt, tāpēc vistuvākajā laikā tiks sniegta informācija par to, kad un kur Eiropas, Krievijas un Ukrainas pārstāvji varētu tikties atkal.
