"Gazprom" prasība attiecās uz Lietuvas Cenu komisijas 2008.gada rudens lēmumu, kura dēļ, kā apgalvoja koncerns, tas Kauņas termoelektrostacijā zaudējis peļņu vairāk nekā 190 miljonu dolāru (97,7 miljonu latu) apmērā. Lēmums prasību atsaukt pieņemts pēc tam, kad pirms aptuveni mēneša "Gazprom" pārdeva savas Kauņas TEC akcijas kompānijai "Clement Power Venture Inc.".
2002.gadā, iegādājoties Kauņas TEC, "Gazprom" samaksāja uzņēmumam "Kauno energija" 116,5 miljonus litu (23,8 miljonus latu) un apņēmās tajā investēt vēl 400 miljonus litu, solot termoelektrostacijā iebūvēt vismaz sešas jaunas gāzes turbīnas, palielinot tās jaudu no 180 megavatiem līdz 640 megavatiem. Taču astoņu gadu laikā "Gazprom" investēja uzņēmumā tikai aptuveni 60 miljonus litu, bet solījumus par lielākām investīcijām atvirzīja uz vēlāku laiku.
"Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs pirms trim gadiem norādīja, ka koncerns pirkuma līgumā apņēmies līdz 2008.gada pavasarim tirgot TEC saražoto enerģiju par fiksētām cenām, bet vēlāk cenas pārrēķināt pēc formulas, kas saistīta ar naftas produktu cenu izmaiņām Eiropas tirgos. Tomēr Lietuvas valdības Cenu komisija 2008.gada rudenī noteikusi daudz zemāku cenu, nekā to paredz minētā formula. Atsaucoties uz līgumu, "Gazprom" paziņoja, ka koncernam ir tiesības atgūt investīcijas, tostarp negūtos ieņēmumus laikā no 2003. līdz 2008.gadam.
Kā rakstīja Krievijas avīze "Vedomosti", "Gazprom" nolēmusi atteikties no Kauņas TEC projekta, jo tā jau no paša sākuma bijusi "politiska, nevis ekonomiska investīcija". Krievijas gāzes koncerna ekspansija elektroenerģijas ražošanas un pārdošanas biznesā beidzās, kad Kremlis nolēma, ka priekšroka elektroenerģētikas nozarē dodama koncernam "Inter RAO".
Kā portālam "Vz.lt" sacījusi advokātu biroja "Lawin" asociētā partnere Inga Martinkute, Krievijas koncerna atteikšanās no minētās prasības ir neliela, bet būtiska uzvara Lietuvas un "Gazprom" attiecību kontekstā.
