Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Hjūstonā pēc nedēļu ilgas prombūtnes atrod tīģeri

Dienas ziņas

Pētniecībai iedvesmo kaķis

Konflikts nerimst, ANO nevienojas par kopīgu paziņojumu

Gazas joslā pagaidām maz cerību uz pamieru

Jau vairāk nekā 200 cilvēku zaudējuši dzīvību nedēļu ilgajās sadursmēs starp palestīniešu grupējumu “Hamas”, kas turpina apšaudīt Izraēlu ar raķetēm, un Izraēlas bruņotajiem spēkiem, kas veic triecienus pret objektiem Gazas sektorā.

Gazas joslā pagaidām maz cerību uz pamieruUģis Lībietis/Latvijas Radio

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka operācija turpināsies tik ilgi, kamēr netiks apspiestas “Hamas” teroristu ambīcijas.

Tikmēr pagaidām bez rezultātiem beigušies starptautiskie aicinājumi panākt pamieru.

"Cik palestīniešu civiliedzīvotājus jānogalina, lai nosodītu notiekošo? Mēs zinām, ka to prasītu viena izraēlieša dzīvība. Šobrīd vairāk nekā 200 palestīniešu ir nogalināti. Trešdaļa no viņiem ir bērni un sievietes.

Kurā brīdī tas izraisīs sašutumu? Vai ar vienas ģimenes iznīcināšanu nepietiek?" vaicā Palestīnas Nacionālās pašpārvaldes ārlietu ministrs Riads Almalki.

Netanjahu negrasās piekāpties

Netanjahu uzsver, ka Izraēlai ir tiesības uz pašaizsardzību un operācija pret palestīniešu kaujinieku grupējumu tiks turpināta. Vienlaicīgi Netanjahu gan nespēja pateikt, cik ilgi šāda operācija varētu turpināties.

“Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai atjaunotu kārtību un drošību mūsu cilvēkiem. Mēs cenšamies apspiest “Hamas” teroristu spējas un apspiest viņu vēlmi to darīt vēlreiz. Tas prasa laiku. Es ceru, ka tas neturpināsies ilgi, bet tas nenotiks uzreiz,” atzina Netanjahu.

“Ja “Hamas” domāja, ka viņi var tā vienkārši izšaut uz mums raķetes un pēc tam sēdēt un baudīt nesodāmību, tad viņi kļūdās. Mēs uzbrūkam teroristu organizācijai, kura uzbrūk mūsu civiliedzīvotājiem, slēpjoties aiz saviem civiliedzīvotājiem un izmantojot viņus kā dzīvo vairogu.

Mēs darām visu iespējamo, lai trāpītu pašiem teroristiem, viņu raķešu iekārtām un ieroču krātuvēm, un mēs neļausim vienkārši iziet cauri sveikā.”

Netanjahu reaģējis arī uz izskanējušajām ziņām par to, ka Ēģipte piedāvājusi darboties kā starpniece izraēliešu un palestīniešu miera sarunās. “Hamas” šādām sarunām esot piekritusi, bet Izraēla atteikusies.

Iznīcina preses biroju ēku

Pēdējā laikā Izraēlas virzienā tiek raidīti arī asi pārmetumi, piemēram, par vēršanos pret žurnālistiem. Nedēļas nogalē Izraēlas bruņotie spēki deva stundu laika, lai savus birojus Gazas joslā pamestu televīzijas kompānijas “Al Jazeera” un ziņu aģentūras “Associated Press” darbinieki. Pēc tam triecienā šī biroju ēka tika iznīcināta, Izraēlas aizsardzības spēkiem paziņojot, ka ēkā atradušies arī “Hamas” biroji.

Preses brīvību aizstāvošā organizācija “Reportieri bez robežām” ir vērsusies Starptautiskajā Krimināltiesā, lūdzot izvērtēt, vai šāda vēršanās pret mediju pārstāvjiem nav uzskatāma par kara noziegumu.

Ļoti aktīvi sadursmju izbeigšanu cenšas panākt arī ASV valdība. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens nedēļas nogalē ir sazinājies ar Ēģiptes, Francijas, Saūda Arābijas un Kataras pārstāvjiem, aicinot tos aktīvāk iesaistīties miera sarunu veicināšanā un saspīlējuma mazināšanā.

Nedēļas nogalē situācija Gazas sektorā tika apspriesta arī ANO Drošības Padomē, taču pat kopēju paziņojumu padomei tā arī neizdevās panākt. Ķīna apgalvo, ka vienprātību Drošības Padomes dalībvalstu vidū neļauj panākt tieši ASV nostāja. Vašingtona tradicionāli ir bijusi aktīva Izraēlas atbalstītāja.

Pret ANO paziņojuma pieņemšanu bija ASV. Vašingtona jau iepriekš divreiz to bloķēja. Tā vietā ASV prezidents Džo Baidens atkārto, ka Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt, kamēr notiek diplomātiskās sarunas ar mērķi stabilizēt situāciju. Konkrēts iemesls paziņojuma bloķēšanai gan nav izskanējis.

KONTEKSTS:

Izraēlā un palestīniešu teritorijā pašlaik vērojamas asākās sadursmes kopš 2014. gada, bet tagadējais konflikts ir tikai kārtējā lappuse senā un asiņainā cīņā.

Izraēlas valsts tika nodibināta 1948. gadā, kad pasaule mēģināja atgūties no Otrā pasaules kara postījumiem. Taču jaunā ebreju valsts tika izveidota teritorijā, ko par savējo uzskatīja arī arābi. Viņi joprojām nav samierinājušies ar ebreju nostiprināšanos šajā vietā.

1948. gada karā arābu valstu koalīcija mēģināja iznīcināt jaundzimušo Izraēlas valsti, bet cieta sakāvi, un Izraēla sāka izplesties ārpus teritorijas, kas ebrejiem bija atvēlēta saskaņā ar ANO piedāvāto plānu. Izraēlas ekspansija turpinājās pēc Sešu dienu kara 1967. gadā, kad Izraēla atkal sakāva arābu valstu spēkus un okupēja palestīniešu apdzīvoto teritoriju.

Palestīnieši ir saniknoti, ka pēc 1967. gada kara Izraēla piesavinājās vēl vairāk viņu zemes un sāka būvēt ebreju kolonistu apmetnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt