Bijušais protestantu mācītājs un cilvēktiesību aktīvists Gauks Vācijas prezidenta amatā stājās 2012.gadā un vēl pirms mēneša Vācijas valdošās partijas pauda viņam atbalstu arī uz nākamo pilnvaru termiņu. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairākums Vācijas sabiedrības vēlētos Gauku redzēt prezidenta krēslā arī pēc pirmā pilnvaru termiņa beigām nākamā gada sākumā.
Taču jau pagājušajā nedēļā vācu presē parādījās ziņas, ka prezidents uz atkārtotu ievēlēšanu kandidēt nevēlas, un pirmdien Gauks šos minējumus apstiprināja, oficiāli paziņojot par nekandidēšanu uz otro termiņu. Savā paziņojumā prezidents norādījis, ka šis nav bijis viegls lēmums
Līdzšinējās pilnvaras viņš esot pildījis ar prieku un cieņu, taču viņš nevarot garantēt, ka sava cienījamā vecuma dēļ viņš spēs veltīt tādu pašu enerģiju vēl piecus gadus.
Tieši 76 gadus vecā prezidenta veselības stāvoklis tiek minēts, kā viens no galvenajiem iemesliem šāda lēmuma pieņemšanai. Gauks arī uzsvēris, ka turpinās pildīt savus pienākumus līdz pilnvaru beigām, norādot, ka prezidenta nomaiņai nevajadzētu radīt bažas valstī, kurā ir spēcīgas institūcijas un iesaistīti vēlētāji.
Taču bažas jau ir paudusi gan kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība, gan tās koalīcijas partneri - Sociāldemokrāti. Lai arī Vācijas prezidenta loma ir visai ceremoniāla, tieši Vācijas politiskās partijas parasti vienojas par kopīgu kandidātu.
Tagad valdošās partijas bažījas, ka sarežģītais nākamā prezidenta izvēles process un, iespējams, partiju nespēja vienoties par kandidātu varētu atstāt negatīvu ietekmi uz politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu pirms nākamgad septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad valdošo partiju popularitātes reitingi arvien samazinās. Kā norāda izdevums "Spiegel Online", Gauka paziņojums faktiski 15 mēnešus pirms vēlēšanām ir aizsācis priekšvēlēšanu cīņu.
Merkele jau ir paudusi nožēlu par Gauka lēmumu, taču paziņojusi, ka nākamā prezidenta kandidatūra tiks izraudzīta mierīgi, apspriežoties gan ar konservatīvā bloka pārstāvjiem, gan ar opozīciju.
Pēc viņas vārdiem, pašlaik esot jāļauj prezidentam izpildīt savus pienākumus līdz pilnvaru beigām.
Berlīnes laikraksts "Tagesspiegel" gan uzsver, ka politiskā tirgošanās par prezidenta krēslu, visticamāk, iezīmēs arī nākamās koalīcijas aprises pēc parlamenta vēlēšanām. Netiek izslēgta iespēja, ka Merkeles Kristīgo demokrātu savienība "lielās koalīcijas" partnerus Sociāldemokrātus varētu mēģināt aizstāt ar Zaļo partiju, izveidojot bezprecedenta koalīciju un cenšoties piešķirt valdībai vairāk dinamikas.
Diskusijas un spekulācijas par nākamo prezidentu vācu politiskajās aprindās risinās jau kādu laiku. Starp iespējamiem kandidātiem tiek minēts gan Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, gan pašreizējais Sociāldemokrātu ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmaieres, gan Bavārijas konservatīvā politiķe Gerda Hasselfeldta.
Izdevums "Sueddeutsche Zeitung" gan norāda, ka pēdējā laikā politikā reti ir iespējams redzēt tādu personību kā Gauks. Pēc izdevuma vārdiem, ar Gauka aiziešanu no politikas tiek iezīmētas beigas veselai politiķu ērai, kas savulaik veidoja Eiropas identitāti.
