Gatavojoties pasaules čempionātam futbolā, Kataru apsūdz vergturībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Gatavojoties Pasaules kausam futbolā 2022.gadā, Katara tiek apsūdzēta vērienīgajos būvdarbos iesaistīto viesstrādnieku paverdzināšanā. Par to bažas ir arī Eiropas Parlamentā (EP), kur šomēnes šis jautājums tika apspriests. Lai Kataru piespiestu mainīt tās politiku, pat izskan aicinājumi izskatīt iespēju rīkot atkārtotu balsojumu par sacensību norises vietu. Starptautiskā Futbola federāciju asociācija jeb FIFA to gan neuzskata par labāko risinājumu un pauž, ka Pasaules kauss futbolā, tieši otrādi, var veicināt viesstrādnieku tiesību situācijas uzlabošanos.

Somijas sporta un kultūras ministrs Pāvo Arhinmeki, janvārī paziņojot, ka boikotēs olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju Sočos, kritizēja pasaules mēroga sporta pasākumu organizēšanas uzticēšanu valstīm, kurās vērojamas nopietnas problēmas cilvēktiesību jomā. „Pasaules hokeja čempionāts notiks Baltkrievijā, pēdējā Eiropas diktatūras valstī. [Bet] Futbola Pasaules kauss Katarā tiek gatavots ar vergu darba palīdzību,” toreiz paziņoja ministrs.

Nelielā, bet ļoti bagātā Persijas līča valsts, Katara pēdējos mēnešos nonākusi kritikas krustugunīs, jo tiek apsūdzēta par vērienīgo būvniecības darbu veikšanā iesaistīto viesstrādnieku paverdzināšanu. Darbinieku ekspluatācija sasniegusi satraucošus apmērus, jau rudenī vēstīja cilvēktiesību aizsardzības organizācija „Amnesty International”. Tā paziņoja, ka pret darbiniekiem Kataras stadionos attiecas kā pret dzīvniekiem, bet visizplatītākie pārkāpumi ir algu neizmaksāšana, skarbi un dzīvībai bīstami darba, kā arī šokējoši dzīves apstākļi.

Pēc kritieniem no liela augstuma mediķu aprūpē nokļuvuši simtiem strādnieku, vēstīja „Amnesty International”. Bet britu laikraksts „Guardian” jau iepriekš paziņoja, ka pagājušajā vasarā Katarā ir miruši vismaz 44 viesstrādnieki no Nepālas - darbavietā vai no sirdskaitēm, ko izraisījusi ķermeņa pārkaršana. Vasaras mēnešos Katarā gaisa temperatūra var sasniegt pat 50 grādus pēc Celsija. Un ārvalstu strādnieku darba diena bieži ilgst 12 stundas septiņas dienas nedēļā.

Vairumā Persijas līča valstu, tostarp Katarā, spēkā ir, tā dēvētā, kafalas sistēma, kas atbildību par viesstrādniekiem uzliek darba devējiem, kuri savukārt sistēmu bieži izmanto ļaunprātīgi. Piemēram, darbiniekiem nākas atdod savas pases, un viņi nevar atstāt valsti vai mainīt darbavietu bez priekšniecības atļaujas.

Satraukumu par situāciju izteicis arī Eiropas Parlaments (EP), jau rudenī pieņemot attiecīgu rezolūciju. Šomēnes jautājums atkal tika apspriests EP Cilvēktiesību komitejā, kur ieradās arī Starptautiskā Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāre Šarana Barova un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas jeb FIFA izpildkomitejas loceklis Teo Cvancigers.

Barova nekavējās viesstrādnieku situāciju pielīdzināt verdzībai. Un, kaut gan FIFA norādījusi, ka tās iespējas rīkoties ir ierobežotas, viņa pauda pārliecību, ka futbola asociācijas rokās ir ietekmes sviras. Proti, ja Katara nemainīs savu attieksmi un ja FIFA nevēlas rīkot „Pasaules kausu vergu valstī”, tad tai ir jāatkārto balsojums par 2022. gada čempionāta rīkošanas vietu, paziņoja Barova. Viņa brīdināja - ja netiks uzlaboti darba apstākļi, līdz tam laikam Katarā darba negadījumos ies bojā vēl 4000 cilvēku.

„Katara ir vergu valsts ar 1,4 miljoniem strādnieku un tam tā nav jābūt. Katarai ir piedāvāta izvēle mainīties, kafalas sistēmā iekļaujot pamattiesības, pulcēšanās brīvību un darba ņēmējiem iespējas paust viedokli. Izbeigt algu diskrimināciju, ieviešot minimālo algu visiem. Starptautiskā Darba organizācija, Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija, valdības visā pasaulē - mēs visi piedāvājam palīdzību, bet lēmums mainīties ir jāpieņem viņiem,” teica Barova.

Cvancigers tomēr norāda, ka  Kataras nominācijas atcelšana viesstrādnieku situāciju neuzlabotu, kaut gan piekrita, ka viņu stāvoklis ir „nepieņemams”. FIFA cer, ka Pasaules kausa rīkošana veicinās adekvātu darbaspēka tiesību standarta ieviešanu Katarā, un šā mērķa sasniegšanai aicina iesaistīties arī citas organizācijas.

Reaģēt vajadzētu arī Eiropas Savienībai (ES), uzskata EP Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētāja Barbara Lohbihlere. Šobrīd gan ir grūti norādīt uz kādu konkrētu rīcību. Bet viņa pauž, ka sarunās ar Kataru vajadzētu koncentrēties uz kafalas sistēmas atcelšanu, kas, viņasprāt, ir feodāla tipa sistēma. ES arī uzmanīgi jāseko, vai Katara, kā solījusi, tiešām uzlabo viesstrādnieku situāciju. Un uzmanība jāpievērš arī Eiropas uzņēmumiem, kuri darbojas Katarā, norādīja Lohbihlere.

„Mums jāskatās, kuriem ES bāzētiem uzņēmumiem [Katarā] ir lieli līgumi, un vai to radītie darba apstākļi atbilst tādiem pamatprincipiem kā laba alga un izmitināšana. Vai firmas rada apstākļus, lai strādnieki nesaslimtu, ņemot vērā, ka viņiem jāstrādā ekstremālā karstumā,” sacīja Lohbihlere.

Kataras valdība apsūdzības par viesstrādnieku paverdzināšanu ir noraidījusi, bet atzinusi, ka uzlabojumi ir nepieciešami. Varas iestādes izteikušas vairākus piedāvājumus, kā to izdarīt, piemēram, pastiprinot darba inspekcijas kontroli. Tomēr daudziem ar šādiem solījumiem nav pietiekami, un kritiķi norāda, ka ir nepieciešamas daudz pamatīgākas reformas, tostarp, kafalas sistēmas atcelšana.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti