Itālija daudzus savas prezidentūras pasākumus rīko nevis Romā, bet Milānā. Viens no iemesliem ir tas, ka Itālija vēlas pievērst papildus uzmanību Milānai, kas gatavojas pēc pusgada uzņemt „Expo” izstādi.
To, ka te gatavojas „Expo”, patiešām var just. Pat slavenā galerija pie Milānas Doma tiek pārtaisīta, mazākos veikaliņus nomainot ar lieliem itāļu modes dizaineru veikaliem. Itālijas prezidentūrai ES Padomē, protams, nav tik vērienīga gatavošanās, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā notiek jau 12. reizi.
Cilvēki par prezidentūru zina, bet nekādas milzīgas cerības ar to nesaista.
"Tas ir labi Itālijai, mūsu atpazīstamībai, vispārējām attiecībām ar citām valstīm," uzskata milānietis Paolo Rota.
"Cerēsim, ka šajās tikšanās parādīsies kaut kas derīgs, lai veicinātu mūsu ekonomiku, attīstību, darbavietas," saka milānietis Pietro Zanotoni.
Itālijai prezidentūra iekritusi grūtā brīdī vispirms jau tāpēc, ka notiek Eiropas institūciju maiņa – darbu sācis jaunais Eiroparlaments un tikko apstiprināta Eiropas Komisija. Bet arī pašā Itālijā turpinās ekonomiskā krīze. Bezdarbs jaunu cilvēku vidū ir ļoti augsts – tas pārsniedz 40%, un tas kopā ar pieaugošo imigrācijas problēmu aizņem valdības prātus. Pieredzējušais itāļu žurnālists Lorenzo Konsoli teic – tādas lielas valstis kā Itālija ir pārāk aizņemtas pašas ar savām interesēm.
Es esmu pieredzējis vairākas manas valsts prezidentūras, un jāteic, ka šī nav atstājusi labāko iespaidu," norāda “TM News” žurnālists Lorenzo Konsoli. "Manuprāt Renci kungs, Itālijas premjers, vismaz līdz šim brīdim nepievērš pietiekamu uzmanību Itālijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Un es arī pagaidām neredzu auglīgu rezultātu."
Prezidentūru vērtē pēc panāktajiem kompromisiem un vienošanās, ko tai izdevies panākt ES Padomē starp dalībvalstīm un starp ES Padomi un citām ES institūcijām. Pagaidām pie Itālijas sasniegumiem var minēt vienošanos, kas ļaus labāk cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem, jo paredz automātisku informācijas apmaiņu; un mazliet haotisko Āzijas un Eiropas samita organizēšanu Milānā.
"Mēs jau esam sasnieguši ievērojamus rezultātus, piemēram, vairāk fokusējamies uz izaugsmi un nodarbinātību nevis uz taupību, nodrošinājām plūstošu pāreju institūcijās," Itālijas prezidentūras pārstāvis Frederiko Garimberti.
Itālijas prezidentūras galvenais runas cilvēks gan atzīst, ka prezidentūra ir visai tehnisks pasākums un sasniegumus tajā ir grūti sabiedrībai izstāstīt. Par to Latvija varēšot drīz pati pārliecināties.
Ja es būtu no Latvijas, es teiktu – nav par ko baidīties. Latvija būs daudz labāka prezidējošā valsts nekā Itālija, Francija, Vācija vai Lielbritānija, vai jebkura cita lielvalsts, jo mazāks valstis ir piemērotākas šim darbam," norāda Lorenzo Konsoli.
