Aculiecinieks

Aculiecinieks. Mārtiņš un viņa mācekļi

Aculiecinieks

Aculiecinieks. Restaurators

Aculiecinieks. Ukraiņu spēku pozīcijās pie Doņeckas lidostas

«Gatavojamies visam, arī sliktākajam». Stāsts par «kiborgiem» – Doneckas lidostas aizstāvjiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

2014. /2015. gada ziemā kaujās par Doneckas lidostu dispečeru tornī zem pastāvīgas Maskavas atbalstīto kaujinieku uguns 242 dienas vairāki desmiti Ukrainas karavīru aizstāvēja pozīcijas. Viņi tika iesaukti par kiborgiem. Kaut lidosta galu galā tika zaudēta, daudziem kiborgu pašaizliedzība kļuva par jaunās Ukrainas armijas simbolu.

Latvijas Televīzija (LTV) apmeklēja Ukrainas armijas posteņus pie Doneckas lidostas – sakrita, ka tas notika dienā, pirms Krievija sāka jauno karu pret Ukrainu. Pie pēdējo gadu kara kontaktlīnijas – un nu jaunajos uzbrukuma apstākļos – tagad Ukrainai, tās armijai un tautai atkal jāparāda, ko tā spēj.

Kaujas par Doneckas lidostu bija skarbas. Dispečeru tornis un pati lidosta tika praktiski iznīcināta. Tāpat kā Peski – ciemats, kas lidostai blakus, gan tolaik, gan joprojām ir Ukrainas spēku kontrolē. Pirms kara te dzīvoja aptuveni 2000 cilvēku.

Peski reiz bija viens no elitārajiem Doneckas rajoniem, piepilsēta. Šeit reiz ir bijusi dzīvojamā māja, otrā pusē – garāža. Tagad pilsēta ir drupās. Šeit gan palikuši dzīvot vēl 11 cilvēki.

Tā teica šeit esošie ukraiņu karavīri, kaut vēl palikušos iedzīvotājus LTV sastapt neizdevās. Peski aizvadītajos gados bijis viens no Ukrainas spēku posteņiem pie frontes. Tas iekārtots vienā no kara rētu joprojām izkropļotajām ēkām. Smilšu maisi, maskējošie tīkli. Karavīriem atvesti jauni zābaki.

Tobrīd situācija frontē pie Peskiem bijusi saasināta jau vairākas dienas – pēc tam, kad Kremlis jau bija atzinis kaujinieku pašpasludinātās republikas.

Kareivis, kura segvārds ir "Taksists"
Kareivis, kura segvārds ir "Taksists"

"Šonakt bija kluss, pagājušajā naktī bija daudz [grāvienu].. kādi 40 gabali.  82 militmetrīgie, 120-milimetrīgie. [..] Ar tādiem bliež. It kā nekā smaga nebija. Kad tur "gradus" iedarbināja, tad gan, protams, visi sēdēja kā uz nažiem," stāsta "Taksists", kuru tā iesaukuši, jo pilda šofera pienākumus. Un mehāniķa. 

"Viņi vienkārši provocē. [..] Bet mēs nepadodamies provokācijām." Pretī īpaši nešaujot, tikai ļoti retos gadījumos.

Ierodas arī ''Jastrebs'''/Vanags. Cik noprotams, viņa specialitāte – mīnas. "Aizgāju tur uz vienu pozīciju. Viņi mūsu pusē salikuši mīnas. Paņēmu, un pārliku dāvaniņas atpakaļ viņu pusē," viņš stāsta.

Nokāpjam pagrabstāvā. Esam ieradušies pusdienu laikā. Virtuvē saimnieko pavāre Irina. Viņas vīrs arī bruņotajos spēkos, dienē citā bataljonā frontē. Ēdienkartē šoreiz borščs, griķi, kotletes  un dažādas piedevas.

"Viņi visu ēd. Uztaisu zupu – ēd. Soļanka nesen bija, apēda. Visu ēd. Viņi mums nav izvēlīgi," saka Irina.

Attēlā pavāre Irina
Attēlā pavāre Irina

Pēc pusdienām dodamies cauri Pesku ciematam. Vada karavīrs ar segvārdu "Svan"/Gulbis. Pirms gadiem intensīvajās apšaudē sacaurumotās ēkas cilvēku pamestas. Šeit tagad saimnieko klaiņojoši suņi, kas piemetas par biedriem ukraiņu karavīriem.

"Ienaidnieka snaiperi strādā, ienaidnieka mīnmetēji strādā. Ir ievainotie, ir nogalinātie. Diemžēl tā ir, tas ir karš."

"Viņi, sunīši, šeit jau kopš 2014. gada. Cīnās. Viņi dažkārt jūt, kad būs apšaudes, sāk smilkstēt, uztraukties.

Un tad pēc viņiem varam apmēram orientēties, saprast, kad būs apšaudes. Viņi, tā teikt, ir dzīvs informācijas nesējs," stāsta karavīrs.

Kā visur, arī šeit dienošajiem ir tuvinieki. "Svanam" ir sieva, gadu veca meita. Māsa. Brālis, kurš arī dienē bruņotajos spēkos.

"Mēs esam tādi paši cilvēki. Mums arī ir ģimene. Mums ir bērni. Mums arī ir principi. Dzīves redzējums. Mēs visi esam cilvēki. Vienkārši ir jāfiltrē. Un nav jāiet sagrābt to, kas tev nepieder. Vajag ar galvu domāt. Mēs nekur neejam, neņemam neko svešu. Mēs tikai savu sargājam.

Mums ir pavards, un mēs to sargājam. Tā ir liesmiņa, kuru sauc Ukraina – mēs tai uzpūšam, un radām uguni. Mūsu uguni.

Mums pie tās ir silti. Tā ir mūsu zeme. Bet pie mums atnāk un viņu dzēš, lai mēs nosaltu. Tas nav pareizi," saka karavīrs.

Tobrīd vēl nezinām, ka jau nākamās dienas rītausmā sāksies pirmie Krievijas raķešu triecieni pa Ukrainas pilsētām. Divas dienas iepriekš situāciju strauji bija nokaitējis Kremļa paziņojums par separātistu kontrolēto teritoriju atzīšanu Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalos.

Kareivis, kura segvārds ir "Svāns"
Kareivis, kura segvārds ir "Svāns"

"Mēs aizstāvam, mēs nekādā gadījumā neejam uzbrukumā. Mūsu politika un pozīcija nav mainījusies. Pat pēc tam, kad atzina Luhansku un Donecku kā atsevišķas tautas republikas," saka "Svans".

Par to, kas būs pēc viena vai diviem mēnešiem, neviens nezina.

"Mēs gatavojamies visam, pašam sliktākajam šī konflikta iznākumam. Esam gatavi visam.

Bet to, kas ienāks prātā viņu, man šķiet, jau ar vecuma marasmu sirgstošajam līderim Putinam, to tikai Dievs zina, cik ļoti cilvēks aizies dēlī. Mans darbs ir aizstāvēt savu valsti – Ukrainu," atzīst karavīrs.

Izejot atklātā laukā ceļā uz priekšposteni, solis mazliet jāpieliek. Turpat aiz laukiem un krūmiem Doneckas lidosta. Ierodamies netālu esošajā postenī. Arī te maskēšanās tīkli. Virs ēkas plīvo Ukrainas karogs. 

Te sagaida melns suns – vārdā ''Boi'' – cīņa. Viņš te esot kopš posteņa izveidošanas – rotācijas mainās, viņš paliek. Saimnieks.  Aizsargājot savu teritoriju, ar nelabvēlību sagaida mums līdzi atklīdušo suni.

Attēlā Slobodans Nazars
Attēlā Slobodans Nazars

Šeit vienībā jaunākais ir 19 gadus vecais Slobodans Nazars. Izlēmis iet armijā jau sen, dienestā arī viņa tēvs.  Jautāju, vai nav bail, kad pastiprinās apšaudes no kontaktlīnijas otras pues. "Esmu jau pieradis. Ir, kad bail, bet kopumā tu pierodi pie sprādzieniem. Esi kaujas gatavībā. Viss labi."

Arī viņam ģimene, īpaši izceļ māsu. "Mums te ir internets, wi-fi. Katru dienu sazinos pa videozvanu. Parunāju ar viņu."

Kas attiecas uz nākotnes plāniem, jaunietis par tiem jau izlēmis. "Kalpošu tālāk armijā. Vienkārši jau esmu pabijis šeit, un vairs nezinu, ko varētu darīt tālāk civilajā dzīvē, meklēt darbu un tamlīdzīgi. Esmu jau pieradis armijā. Dienēšu tālāk, iešu uz leitnantu. Nu jau iešu armijas ceļu, un kalpošu – savai tautai un Ukrainai."

Uz posteņa pagrabstāvu, kur iekārtotas gultasvietas, noved un izrāda "Krims". Ar dzīves apstākļiem apmierināts. "Lieliski. Plītiņu iekurināju, ūdeni uzsildīju, kājas nomazgāju, apgūlos, atpūtos, un uz savu posteni." 

Karavīrs, kura segvārds ir "Krim"
Karavīrs, kura segvārds ir "Krim"

Segvārds "Krim", acīmredzot, jo dzīvoja Krimā, līdz Krievija to okupēja. Dzimis gan Baku, bet deviņdesmitajos gados bija spiests ar ģimeni pamest Azerbaidžānu.

"Krievijas armijas dēļ mums nācās pamest dzimteni, Kaukāzu. Tagad, atkal jau Krievijas armijas dēļ, man nācās aizbraukt no Krimas. Tā nu kopš 2014. gada esmu šeit. (..)  Krimā man jau vairs nekā nepalika.

Bija sieva, bērniņš. Bet tagad jau vairs nekā. Viņi tur, viņiem sava dzīve. Man sava dzīve. Uzskati pamainījās," saka "Krims".

"Bet, kas būs tālāk, – tad jau redzēs. Pie tā jau nav vainīgs ne zaldāts, ne vienkāršais cilvēks. Pie tā vainīga krievu valdība, kas domā, ka var atgriezt [Padomju] Savienību  un visu pārējo. Bet tas vairs nenotiks. Cilvēki ir mainījušies. Mentalitāte. Ukraina, tās uzskati ir ļoti mainījušies. Mēs gribam iet uz Eiropu. Gribam attīstīties. Dzīvot. Un šī tiešām ir mūsu zeme, ukraiņu." Putinam nekas nesanāks. Kā viņš tur savā runā teica, ka Ļenins izdomājis Ukrainu. Tas nav iespējams. Kijevas Krievzeme bija, ir un būs. Vietā, kur tagad Maskava, tolaik pat ciematiņa nebija."

Attēlā kareivis, kura segvārds ir Jastrebs jeb Vanags
Attēlā kareivis, kura segvārds ir Jastrebs jeb Vanags

Līdz lidostas skrejceļam, kur "kiborgi" cīnījās, no tejienes tikai kāds kilometrs. "No šejienes toreiz piegādāja munīciju, degvielu, rotēja cilvēkus uz Doneckas lidlauku, pa taisno no šīm pozīcijām. Lidostas aizsardzība turējās ilgāk nekā lielākajām pilsētām Lielajā Tēvijas karā. Tās pašas Staļingradas. Ukrainas spēki toreiz parādīja, ka spēj daudz ko. Tas ir kā viens no Ukrainas spēku simboliem. Mēs parādījām visai pasaulei, ko spējam."

Šīs vietas ir simboliskas. Un simbolisma uzlādēti arī bērnu zīmējumi. Tos karavīriem uz kaujas zonām sūtījušas skolas.

"Šeit bērni mums sūta dāvaniņas, zīmējumus, dzejolīšus, ka novēl mums labu. Ka mīl mūs.. Cer uz mums.. Lūdzas par mums.. Raksta pateicības vārdus.. Mēs tos šādi izlīmējam, sargājam. Tas mums dod sparu.."

Kaut kur pīkst rācija. Jāmaina baterija. No frontes pašas pirmās līnijas rācijas atnesis Viktors.

Attēlā karavīrs Viktors
Attēlā karavīrs Viktors

"Pozīcijas nosaukums "Kursant". Kādu puskilometru no ienaidnieka. Sargājam savu teritoriālo vienotību, neatkarību. Situācija pēdējās dienās saspīlēta. Vairāk apšaudes. Esam modri, kaujas gatavībā. Cerēsim, pretinieks neizlauzīsies. Ja ies uzbrukumā, dosim pretī. Ir grūti, bet ko padarīsi. Kādam tas ir jādara. Viss normāli. Sveicieni visai Latvijas tautai. Paldies par palīdzību, par solidaritāti. Jūs esat mūsu brāļi, ienaidnieks mums ir kopīgs, viņš austrumos atrodas. Ceru, ka kopā viņu uzvarēsim," saka Viktors.

Kopš LTV viesošanās jau aizritējusi vairāk nekā nedēļa kara. Sazinājāmies ar posteni Peskos – apšaudes ar mīnmetējiem vēl pastiprinājušās, taču ienaidnieks viņu virzienā ofensīvā pagaidām nav gājis. Zaudējumu vai ievainoto bataljonā nav.

Par noskaņojumu atsūtītā video stāsta komandiera vietnieks Peskos, segvārdā "Ultrass".

"Ukrainas armija atrodas savā vietā. Mēs gaidījām krievu lāci. Viņš stūrgalvīgi līda pie mūsu ģimenes. Viņš nesaprata, ka Ukraina – tā nav valsts, tā ir ģimene. Šī ģimene ir bišu spiets. Un šis bišu spiets var tā iedod iekšās lācim, ka viņš bēgs, atpakaļ neskatoties. Un kaut kas tamlīdzīgs tagad arī notiek. Mūsu bataljons, mūsu armija varonīgi cīnās. Neesam atkāpušies ne soli. Mūsu mērķis ir Ukrainu pilnībā atbrīvot no okupantiem. Ukraina uzvarēs jebkurā gadījumā. Patiesība, Dievs un uzvara ir ar mums. Slava Ukrainai!"

"Slava Ukrainai! Varoņiem slava!" – tāds jau gadiem ir ukraiņu nacionālais sauklis. Un, kā pierādījusi pēdējā nedēļa, – motivācija noteikti ir viena no Ukrainas spēku stiprajām pusēm. Tā kā Krievija turpina uzbrukumus un triecienus, šīs īpašības un noskaņojums ir viena no svarīgākajām ukraiņu priekšrocībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti