Panorāma

Minskas vienošanās – konkrētāka par iepriekšējo

Panorāma

Pēc D.Čalovska ieradušies divreiz

Ukrainas prezidents Latvijai lūdz palīdzību sarunās par bruņojumu

Gan Krievijā, gan Ukrainā jau izskan šaubas par Minskas vienošanās pildīšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lielas cerības uz to, ka īstenosies Minskas vienošanās par konflikta atrisinājumu Ukrainas austrumos, nevajadzētu lolot, paudis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Jau pirmajā dienā pēc Minskas vienošanās panākšanas gan Ukrainas, gan Krievijas pusē izskan arvien lielākas šaubas par to, vai puses tiešām savas saistības izpildīs. 

Gan vienā, gan otrā pusē arvien skaļāk tiek runāts par politiķu nodevīgo rīcību.  

Līdz mieram Ukrainā vēl ir ļoti tālu, un stingras pārliecības par Minskas vienošanās izpildi nav, piektdien paudis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Viņš norādījis, ka nevajag ļauties ilūzijām un nevajag viņu pašu uzskatīt par naivu. Taču cerība par konflikta politisku noregulējumu tomēr ir.

Porošenko piektdien arī tikās ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un atzina, ka  visspēcīgāko atbalstu Ukraina ir sajutusi no Baltijas valstīm un Polijas, un cer, ka šis atbalsts tāds būs arī turpmāk, kad tiek gaidīts uz Minskā panāktā pamiera noteikumu izpildi.  

Tikmēr visai pretrunīgi šajā brīdī var vērtēt arī Ukrainas Augstākās Radas rīcību, kas paziņojusi, ka līdz marta sākumam plenārsēdes netiks rīkotas, bet deputāti šajā laikā, kad starp citu plānots diskutēt arī par šīgada budžetu, strādās komitejās un savos vēlēšanu apgabalos.

„Minskas sarunas dod cerību, taču nav ilūziju, ka tās arī tiks īstenotas dzīvē. Lai tas izdotos, ir vajadzīga stingra apņēma uguns pārtraukšanā un miera nodrošināšanā. Viss, ko vajadzēs no mūsu parlamenta, tiks izdarīts. Lai pārtrauktu uguni un lai atjaunotu Ukrainas teritoriālo vienotību, svarīgi ir, lai robeža starp Ukrainu un Krieviju tiktu atjaunota un lai nelikumīgie formējumi, kas sagrābuši Ukrainas zemi, dotos prom. Lai Ukrainas karogs atkal plīvotu mūsu teritorijā,” pauda Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Volodimirs Groismans.

Krievijas masu saziņas līdzekļos piektdien ar satraukumu uztverts Ukrainas ārlietu ministra Pavlo Kļimkina paziņojums, ka Minskas dokumentā paredzētā Ukrainas austrumu reģionos notiekošā konflikta dalībnieku amnestija nekādā veidā netiks attiecināta uz tām personām, kuras ir iesaistītas noziegumos pret cilvēci.

Tāpat tiek norādīts, ka amnestija neattieksies uz personām, kuras atbildīgas par Malaizijas aviolīniju lainera notriekšanu. Iespējams, ka šādi tiek kliedētas Nīderlandes paustās bažas, ka šajā uzbrukumā vainojamie varētu izvairīties no soda.

Nav arī skaidrības, vai un kā Ukrainā tiks īstenota konstitucionālā reforma. Paredzams, ka, sarīkojot vēlēšanas Doņeckas un Luhanskas apgabalos, varu, visticamāk, saglabātu pašreizējie separātiski noskaņotie līderi. Atsevišķu parlamentā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji, piemēram, no Radikālās partijas, jau paziņojuši, ka šādas nodevīgas izmaiņas centīsies nepieļaut.

Krievijas nacionālistiem netīk Minskas vienošanās

Lai arī daži no ekspertiem atzīst, ka faktiski Minskas vienošanās visizdevīgākā ir tieši Krievijai, tā vien liekas, ka tā nešķiet diezgan radikāli noskaņotajiem krievu nacionālistiem. Tā, piemēram, izdevums „slon.ru” apkopojis nacionālistu viedokļus par Minskas vienošanos un nacionālistiski noskaņotais resurss „Sputņik i pogrom” norāda, ka ar Minskas vienošanos ir nodoti visi Ukrainas austrumu sacelšanās principi.

„Ja runā par sirdsapziņu, tad jaunās Minskas vienošanās ir nodevība pret visu to, par ko cīnījās kaujinieki, tostarp daži no mūsu lasītājiem,” pausts nacionālistu paziņojumā.

„Ne „Novorosija” ne Doņeckas vai Luhanskas tautas republikas, bet gan tikai atsevišķi Doņeckas un Luganskas apgabalu rajoni ar klaunu pusautonomijas statusu. Tas ir pilnīgi pretrunā ar sacelšanās mērķiem. Šīs vienošanās ir pretrunā ar Krievijas politiku Ukrainā, kur bija cerēts izveidot divus Ukrainas federācijas subjektus, kas varētu bloķēt Ukrainas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Pašreizējā vienošanās ļauj Doņeckas un Luhanskas Tautas republikām tikai iecelt rajonu prokurorus,” teikts paziņojumā.

Citi nacionālistu pārstāvji kritizē arī Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš pat nav spējis panākt oficiālu autonomijas statusu pašpasludinātajām republikām, tā vietā kaujās nogalinot nelielas pilsētas iedzīvotājus, vēršot pret sevi sankcijas un sabojājot attiecības ar visu Rietumu pasauli.

Izdevuma „Russkij Obozrevateļ” galvenais redaktors Jegors Holmogorovs savukārt ir pārliecināts, ka Putina vienīgā kļūda ir paraksta palikšana zem šāda dokumenta, kas vēlāk var kļūt par iemeslu turpmākām apsūdzībām pret viņu pašu.

Minskas vienošanos parakstīja Trīspusējā kontaktgrupa, kurā četru valstu līderi neietilpst. Savukārt Angela Merkele, Fransuā Olands, Vladimirs Putins un Petro Porošenko tikai mutiski apņēmās atbalstīt Minskas vienošanos izpildi.

Jau vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem,  izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Sarunas ilga kopš trešdienas vakara un tajās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturoja kā nervu spēli.

Gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti