Pirmajos divos balsojumos, kuros bija nepieciešams absolūtā vairākuma atbalsts, Rāmelovs cieta neveiksmi, jo viņam pietrūka četru balsu.
Kā jau iepriekš bija sagaidāms, abos balsojumos neveiksmi cieta arī eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) vietējais līderis Bjerns Heke, kas sevi pieteica kā alternatīvs kandidāts.
Rāmelovs saņēma 42 balsis, un tas nozīmē, ka par viņu balsoja tikai "Die Linke" deputāti, kā arī kreiso ekstrēmistu koalīcijas partneri - sociāldemokrāti un "zaļie".
Taču oktobrī notikušajās landtāga vēlēšanās kreiso partiju koalīcija zaudēja vairākumu.
Savukārt par Heki balsoja tikai 22 deputāti, kas pārstāv AfD.
Tikmēr 21 deputāts, kas pārstāv kristīgos demokrātus (CDU), balsojumā atturējās, bet brīvo demokrātu (FDP) deputāti balsojumu boikotēja, atsakoties kaut netieši atbalstīt galēji kreiso kandidātu.
Taču Rāmelovs, pretēji sākotnējam solījumam, ka pieņems vienīgi uzvaru ar absolūto balsu vairākumu, savu kandidatūru uzturēja arī trešajā balsošanas kārtā, kurā viņam pietika ar vienkāršu vairākumu, un tādējādi ar CDU deputātu netiešu atbalstu viņš atkal kļuvis par Tīringenes premjerministru.
Savukārt Heke pirms trešās kārtas savu kandidatūru atsauca.
Otrais mēģinājums ievēlēt zemes premjeru tika sarīkots pēc tam, kad pirmais mēģinājums beidzās ar skandālu, kad balsošanas trešajā kārtā negaidīti uzvarēja FDP kandidāts Tomass Kemerihs, par kuru līdz ar CDU nobalsoja arī AfD deputāti.
Taču piekāpjoties masīvam politiskajam spiedienam, Kemerihs jau dienu vēlāk no premjera amata atkāpās, vēl nemaz nesācis sava kabineta veidošanu.
Kā savā uzvaras runā izteicās Rāmelovs, viņš dotu priekšroku tam, ka Tīringene starptautisku atpazīstamību būtu guvusi citādā veidā.
Viņš arī paziņoja, ka ar savu darbību centīsies panākt, lai Tīringene kļūtu pazīstama kā zeme, kas gatava uzņemt jebkādas izcelsmes cilvēkus.
Pēc skandāla partijas vienojušās, ka Tīringenē tiks sarīkotas pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks mākamā gada aprīlī, nevis 2024.gadā.
