Smilšu putekļi no Sahāras tuksneša, vulkāniskie pelni un citi dabiskā piesārņojuma avoti papildina cilvēka rīcības sekas, kas pasliktina gaisa kvalitāti. Dabiskie piesārņojuma avoti padara grūtāku Eiropas Savienības valstu uzdevumu iekļauties kopienas noteiktajos gaisa kvalitātes standartos. Īpaši tas attiecas uz Spāniju un citām Vidusjūras valstīm, secināts jaunākajā Eiropas Vides aģentūras pētījumā, kas īpašu uzmanīgu pievērsa tieši tām piesārņojuma formā, ko cilvēks nevar kontrolēt.
Cilvēka radītais piesārņojums ir galvenais iemesls sliktai gaisa kvalitātei, tomēr jūtamu lomu dažkārt spēlē arī dabiskie gaisa piesārņojuma avoti. Tā secināts jaunākajā Eiropas Vides aģentūras pētījumā. Tas ir pirmais Eiropas mēroga pētījums par gaisa kvalitāti, tajā mēģinot izprast arī to, cik nozīmīgi ir dabiskie gaisa piesārņojuma avoti. Šajā gadījumā tiek runāts par Eiropas Savienības gaisa kvalitātes direktīvu, kas nosaka, kāds drīkst būt gaisa piesārņojuma līmenis kopienas pilsētās, tajā skaitā attiecībā uz mikroskopisku daļiņu, piemēram, putekļu koncentrāciju. Piesārņojuma avotus var iedalīt cilvēka radītājos, piemēram, auto izplūdes gāzes, vai dabiski radušajos, ko cilvēks nevar kontrolēt. Tie var būt vulkāniskie pelni vai smilšu putekļi no Sahāras tuksneša. Latvijas Universitātes Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratorijas vadītājs Arnolds Ūbelis norāda, ka šis pētījums liecina par vēl vienu soli uz priekšu centienos uzlabot Eiropas Savienības vides kvalitāti.
Eiropas Vides aģentūrā noskaidrojusi, ka no dabiskā gaisa piesārņojuma visvairāk cieš Spānija. No 42 reizēm, kad valsts ziņoja par gaisa piesārņojuma limita pārsniegšanu, gandrīz pusē gadījumu iemesls bija dabiski piesārņojuma avoti. Neatkarīgā Spānijas vides organizācija - "Ilgtspējības observatorija" - norāda, ka valstij īpaši kaitē Sahāras tuksneša tuvums. Ar dabiskajiem avotiem gaisa piesārņojuma limita pārsniegšanu attaisnoja vēl desmit Eiropas Savienības valstis. Taču visvairāk par šādiem gadījumiem ziņoja tieši Vidusjūras reģions- jau minētā Spānija, kā arī Francija, Itālija, Grieķija un Kirpa.
Ja piesārņojuma limits pārkāpts dabisku avotu dēļ, tad dalībvalstīm par to sankcijas no Briseles nedraud. Taču Eiropas Vides aģentūra uzskata, ka šis pētījums parāda to, ka varas iestādēm ir jādara vairāk, lai samazinātu to gaisa piesārņojumu, ko tās var kontrolēt. Jo cilvēka radītais kopā ar dabiski radušos piesārņojumu var kaitēt cilvēka veselībai. Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka sliktas kvalitātes gaiss ilgtermiņā var kaitēt plaušām un saīsināt dzīves ilgumu. Savukārt jau minētā "Ilgtspējības observatorija" apgalvo, ka Spānijā mikroskopiskās cietvielas gaisā var saistīt ar astmas rašanos bērniem un priekšlaicīgu nāvi.
Jāpiebilst, ka pie tā saucamajiem dabiskajiem gaisa piesārņojuma avotiem minami arī mežu un pļavu ugunsgrēki. Tomēr pati Eiropas Vides aģentūra uzver, ka tas ir diskutējams jautājums. Aprēķini liecina, ka deviņus no desmit šādiem ugunsgrēkiem tieši vai netieši izraisa cilvēks.
