Sestdienas pievakarē Mikolajivā atkal eksploziju trokšņi. Pilsētā paceļas melns dūmu stabs. Sāk kaukt gaisa trauksmes sirēnas.
Šodien kādas dzīvojamās mājas iedzīvotāji sakopj apkārtni, slauka lauskas. Gatavo saplākšņus, lai aizskrūvētu sprādziena vilnī izsistos logus.
Pie mājas vietā, kur nokrita Krievijas izšautā raķete, palikusi bedre.
Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, tā varētu būt bijusi "Smerch" raķete.
Eksplozija notika tieši pretim Vladimira logiem pirmajā stāvā. Viņš tobrīd atradās savā dzīvoklī. "Bija divi diezgan spēcīgi, bet attāli sprādzieni. Sieva jau bija kāpņutelpā, tanti arī uzreiz ātri izvedu kāpņutelpā. Pats nolēmu ātri apģērbties, un tad trešais sprādziens. Ļoti šausmīgi. Durvis ieķīlējās, knapi tiku ārā – izsitu ar kāju vaļā. Tas bija šausmīgi, kad visapkārt atlūzas un putekļi," stāsta Vladimirs.
Arī viņa logus tagad nākas aizklāt ar saplāksni. Tuvojoties ziemai, droši vien būs vēl kā jānosiltina, nosaka Vladimirs.
Mikolajivas iedzīvotāja Larisa stāsta, ka no šī nama aizbraukušas divas trešdaļas ģimeņu. Viņa uzskaita – uz Baltijas valstīm, Vāciju, Rumāniju. Arī pati uz mēnesi bija izbraukusi, taču vēlāk ar vīru atgriezās. Meita ar mazdēlu gan palikuši drošākā vietā.
"Pirmais sprādziens bija kaut kur, tad otrs tuvāk. Steidzām uz pagrabu. Trešais kā nogranda, tā te viss pa gaisu. Kad sekoja ceturtais, piektais, sestais sprādziens, mēs jau bijām pagrabā, un tikai tad sāka gaudot gaisa trauksme. Gaisa trauksme ne vienmēr spēj tikt līdzi šīm raķetēm, jo no Hersonas līdz mums viņas lido tikai kādas divas trīs minūtes," teic Larisa.
Krievijas okupētā Hersona atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā. Šajā mājā smagākus ievainojumus guva viens cilvēks, taču, par laimi, bez bojā gājušajiem. Iepriekšējā vakarā un naktī Mikolajivā un apgabalā krita vēl vairākas Krievijas raķetes. Mikolajivas mērs paziņoja, ka sestdien vakarā Krievija pilsētai trāpījusi ar sešām raķešu iekārtas "Smerch" raķetēm, cietušas dzīvojamās ēkas, veikali un rūpniecības objekti. Tāpat tika ziņots, ka cietusi Mikolajivas ostas infrastruktūra. Krievija pilsētu apšaudīja arī vēlāk ap diviem naktī.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
