Labrīt

Ukraiņu uzņēmēju grupa grib netālu no Tukuma celt olu rūpnīcu

Labrīt

LR korespondente Ina Strazdiņa par Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos Helsinkos

Par Trampa un Putina tikšanos Helsinkos

Gaidot Trampa un Putina samitu Helsinkos - daudz jautājumu un bažu

Karš Sīrijā, Krievijas iespējamā iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās, agresija Ukrainā – šie ir daži no tematiem, kurus ASV prezidents Donalds Tramps ir publiski apsolījis pārrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pirmdien, 16.jūlijā, tiekoties Somijas galvaspilsētā Helsinkos. Tomēr abu līderu tikšanos daudzviet gaida ar bažām, jo ir daudz nezināmā par to, kas patiesībā notiks sarunu laikā. Šī būs pirmā oficiālā Krievijas un ASV līdera tikšanās.  

ĪSUMĀ:

  • Trampa un Putina tikšanās notiks Helsinkos, jo Somijai ir pieredze būt vidutājai.
  • Par tikšanās sarunu tematiem nekas daudz nav zināms.
  • Somijā samita uzņemšanu uztver ar dalītām jūtām.
  • Tramps Putinu sauc par konkurentu, nevis ienaidnieku vai draugu.
  • Izskan uztraukums, vai Tramps neapsolīs izvest NATO spēkus no Centrāleiropas.
  • Stoltenbergs atvaira šīs bažas par NATO spēku likteni.
  • Lietuvas prezidente no samita negaida labu iznākumu.
  • Rinkēvičs: Trampa teiktais vieš piesardzīgu optimismu.

 

Somija – vidutāja ar pieredzi

Saskaņā ar oficiālo Baltā nama skaidrojumu Helsinki kā tikšanās vieta ir izvēlēti, jo tur iepriekš ir notikušas vairākas sarunas starp Krievijas vai iepriekš PSRS un ASV līderiem. Tādēļ Somijai ir pieredze būt par vidutāju.

Deviņpadsmitajā gadsimtā celtā, viegli dzeltenajā tonī ieturētā plašā Somijas prezidenta rezidence Helsinkos, no kuras paveras skats uz Baltijas jūru, kļūs par vietu, kur jau pirmdien tiksies  Tramps un Putins.

Šī nav pirmā reize, kad tieši Helsinki uzņem abas lielvaras, jo Somija pretendē uz neitrālas valsts statusu tajā ziņā, ka nav NATO dalībvalsts. Tā bija arī vēsturiskajā 1990. gadā, kad Somijas galvaspilsētā un tieši šajā ēkā tikās ASV prezidents Džordžs Bušs un PSRS līderis Mihails Gorbačovs, bet septiņus gadus vēlāk arī Bils Klintons un Boriss Jeļcins.

Vēsturē ir iegājuši kadri, kā Klintons no sava prezidenta lainera „Air Force One” uz sarkanā paklāja nokāpj nevis pa trapu, bet nolaižas ar speciālu pacēlāju, kādu izmanto, lai lidmašīnai piegādātu ēdienu. ASV prezidents tikko bija pārcietis ceļgala operāciju un bija spiests pārvietoties ratiņkrēslā, taču tas netraucēja ar Jeļcinu apspriest drošību pēc Aukstā kara un NATO paplašināšanos.

Tramps, atšķirībā no Klintona, ir pie labas veselības un Helsinkos ieradīsies taisnā ceļā no saviem īpašumiem Skotijā pēc tam, kad ir pabijis valsts vizītē Lielbritānijā un arī Beļģijā, Briselē, kur notika divu dienu NATO samits. Tieši tur viņš arī paguva pamatīgi satricināt alianses gaisu, piedraudot ar sekām, ja Eiropas valstis savos aizsardzības budžetos nesāks maksāt vairāk.

Savukārt Krievijas prezidents atlidos pēc veiksmīgi aizvadīta Pasaules čempionāta futbolā, ko Starptautiskā Futbola federāciju asociācija jau nodēvējusi par labāko vēsturē par spīti tam, ka Krievija turpina agresiju Ukrainā, ir okupējusi Krimu un bombardē Sīriju.

Nekas daudz par to, kas tikšanās laikā tiks apspriests, šobrīd nav zināms. Tomēr ir skaidrs, ka Trampam varētu nākties runāt arī par Krievijas mēģinājumiem iejaukties ASV vēlēšanās, ko Maskava joprojām noliedz. Šis temats nav tīkams arī Trampam.

Somijas sabiedrība faktu, ka prezidents Sauli Nīniste atvēl savu rezidenci Putinam un Trampam, uztver ar dalītām jūtām ne tikai lielo drošības pasākumu un līdz ar to sadzīves neērtību dēļ, bet arī apšaubot abu līderu politiku un arī tamdēļ, ka nav skaidrs, ko abi politiķi Helsinku sirdī nolems.

Un neskaidrība satrauc ne tikai somus, bet arī pārējo pasauli.

Tramps: Taču galu galā viņš ir konkurents

Prezidents Tramps vēl pirms notikuma pauda, ka daudz no šīs tikšanās nesagaida un, ka Putins nav nedz viņa draugs, nedz ienaidnieks, bet ir konkurents. Taču savā nesenajā "tvītā" internetā ir apziņojis, ka ASV un Krievijas attiecības nekad nav bijušas tik sliktas, pateicoties daudzu gadu ASV muļķībai un stulbumam un tagad izsludinātajā raganu medībām.

Lūgts atklāt, kas būs sarunu centrā, ASV prezidents  Donalds Tramps vēl NATO sanāksmē Briselē sacīja:  „Mēs dodamies uz šo tikšanos ar nolūku koncentrēties uz dažām lietām – Sīriju, iespējamu iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, kas ir žurnālistu mīļākais jautājums, arī Ukrainu, un būs ļoti interesanti dzirdēt, ko Krievija teiks.”

Tramps arī sacīja, ka viņš nekad nebūtu pieļāvis Krimas aneksiju, kā to esot izdarījis viņa priekštecis Baraks Obama, taču tajā pašā laikā atzina, ka nezina, kā sarunas par Ukrainu noslēgsies. Tramps arī teica, ka neredz Putinu kā ienaidnieku.

„Viņš allaž ir bijis ļoti laipns pret mani, un es esmu bijis laipns pret viņu. Viņš ir konkurents. Ja kāds vaicā, vai Putins ir mans ienaidnieks, tad es saku, ka nav. Vai viņš ir mans draugs? Es viņu tik labi nepazīstu. Bet tās pāris reizes, kad esam satikušies, mēs ļoti labi esam sapratušies. Un es domāju, ka mēs arī tagad labi sapratīsimies,” sacīja Tramps.

“Taču galu galā viņš ir konkurents, jo pārstāv Krieviju, bet es – ASV,” rezumēja Baltā nama saimnieks.

Uztrauc NATO spēku liktenis Eiropā

Daudzi eksperti norāda, ka būtu bijis labāk, ja Putins un Tramps būtu satikušies pirms NATO samita, nevis pēc tā, ņemot vērā, cik neparedzama ir ASV prezidenta rīcība.

Viens no jautājumiem, kas nodarbina daudzus ir, vai Tramps Helsinkos varētu apsolīt Putinam izvest ASV spēkus no Eiropas, pamatojoties uz 1997. gadā parakstīto NATO un Krievijas Dibināšanas aktu par savstarpējām attiecībām, ko Krievija allaž ceļ galdā, sakot, ka vienošanās neļauj NATO spēkiem pastāvīgi atrasties Centrāleiropā un Baltijā.

Tiesa, NATO šos pārmetumus noraida, norādot, ka, pirmkārt, spēki atrodas rotācijas kārtībā. Un arī, ka šāda cieta punkta dokumentā nav. ASV prezidents par šīm bažām bija izvairīgs un konkrētu atbildi nesniedza.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs centās atvairīt šīs bažas, žurnālistiem Briselē sakot, ka NATO pirms Trampa vizītes viss ir izrunāts.

„ ASV prezidents Tramps sacīja, ka viņš ir stingrās saistībās ar NATO, ka ASV klātbūtne ir Eiropā, ka Eiropas valstis iegulda vairāk, un mēs esam spējīgāki pārvietot spēkus pāri Atlantijas okeānam, ko ļauj arī jaunās komandstruktūras,” klāstīja Stoltenbergs.

Lietuvas prezidente: Nesagaidām labu iznākumu

„Esam ļoti piesardzīgi,”  tā par gaidāmo Latvijas Radio saka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

„Mēs esam piesardzīgi par šo tikšanos. Mēs redzējām ASV prezidenta tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi, un iznākums, es teiktu, bija strīdīgs. Tajā bija apņemšanās no vienas puses, bet otra puse nebūt nepilda to, par ko bija runāts,” norādīja Lietuvas prezidente.

“Kāpēc mēs esam piesardzīgi? Mēs labi zinām Putina spējas teikt vienu un darīt kaut ko pavisam citu. Mēs nesagaidām labu iznākumu,” atzina Grībauskaite.

Nesteigties notikumiem pa priekšu vēl NATO samita laikā Briselē aicināja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.  

„Tas, ko prezidents Tramps teica par Krieviju slēgtajās sanāksmēs, manī vieš piesardzīgu optimismu, ka viņš apzinās daudzas tās lietas, ko arī mēs apzināmies,” sacīja Rinkēvičs.

Bez abiem prezidentiem Helsinkos ieradīsies arī ASV viceprezidents Maikls Penss, kā arī no Krievijas puses – ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Taču prezidenti sarunu telpā būs vieni un arī lēmumi, ko viņi pieņems, vismaz sākotnēji būs tikai starp diviem vien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti