Dažus desmitus kilometru no Viļņas, Baltkrievijas pusē, top jauns enerģijas avots – atomelektrostacija (AES). Taču Lietuva ne tikai neņems no tās enerģiju, bet ir arī ļoti nobažījusies. Jau satumsušajā Viļņā pie Neres upes, no kurienes stacija ņems ūdeni dzēšanai, Latvijas Televīzija satiek Andreju, kurš atzīst, ka saistībā ar Astravjecas atomelektrostacijas (AES) celtniecību ir uztraucies, jo nav sajūtas, ka visi saprot, kas tur notiek.
Jūlija tikmēr ir pretējās domās. "Ne pārāk uztrauc. Es pati esmu no Sanktpēterburgas. Un jūs jau zināt, kas mums arī astoņdesmit kilometru attālumā no Sanktpēterburgas atrodas Sosnovijboras atomelektrostacija. Tāpēc mēs tam nepievēršam tik lielu uzmanību. Es palasīju arī par šīs Baltkrievijas elektrostacijas būvniecību un ka tā atbilst visaugstākajiem standartiem. Es principā ticu, ka cilvēki nav paši sev ienaidnieki, lai pie namdurvīm izveidotu vēl vienu Černobiļu," pauda Jūlija. Savukārt Vitauts, kurš pats piedalījies Černobiļas seku likvidācijā un redzējis drausmīgās sekas, norāda, ka nav patīkami, ka tepat blakus atkal cels AES.
Astravjecas atomelektrostacija Lietuvas ziņu lentēs jau ir ilgāku laiku, kopš Baltkrievijā tuvu robežai sākta tās celtniecība. Jau līdz šā gada beigām paredzēta tās daļēja iedarbināšana. Lai gan Minska uzsver, ka vēlas lielāku neatkarību no Krievijas resursiem, staciju ceļ par Krievijas aizdotu naudu un to būvē Krievijas kompānija “Rosatom”. Tā ir arī iesaistīta arī nesen notikušajā, arvien līdz galam neatklātajā kodolavārijā pie Arhangeļskas, kur gāja bojā vairāki cilvēki. Jau celtniecības procesā Astravjecā ir bijuši vairāki incidenti, piemēram, kad būvlaukumā nogāzās reaktora korpuss, un to nācās mainīt.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda topošo staciju ir nosaucis par apdraudējumu nacionālajai drošībai gan tādēļ, ka apšauba konstrukcijas kvalitāti, gan tādēļ, ka staciju būvējot seismiski nestabilā vietā. Šis bija arī viens no galvenajiem jautājumiem, ko Nausēda vēlējās pārrunāt ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu abu nesenajā tikšanās reizē Viļņā.
“Šajā gadījumā mēs runājam par pazīmēm, kas liecina, ka Astravjecas stacija nav droša. Mēs arī atgādinājām draugiem no Latvijas, ka mums ir īpašs likums, kas liedz iepirkt elektrību no Baltkrievijas, tādēļ, ka nav droša tās lokalizācija un netiek ievēroti drošības standarti. No Baltkrievijas puses ir arī ļoti ierobežota vēlme sadarboties tieši drošības jautājumos," pauda Nausēda.
Šajās dienās Lietuvā tika sarīkotas īpašas mācības, lai pārliecinātos, vai valsts ir gatava kodolkatastrofai – iedzīvotājiem tiek sūtītas īpašas īsziņas, ir pārraides televīzijā, tiek darbinātas sirēnas. Reģionos tuvu Astravjecai notika arī brīvprātīgo rīkotas evakuēšanās mācības, no kā gan attiecas Viļņas pašvaldība, bažījoties par pārāk lieliem sarežģījumiem. Apkopojot rezultātus, gan noskaidrojās, ka nebūt ne viss krīzes gadījumā darbojas nevainojami.
“Pirmie rezultāti liecina, ka kopējā trauksme ir sasniegusi ap 70% iedzīvotāju. Un tam ir vairāki iemesli. Iespējams, nepareizi tālruņu uzstādījumi un licenšu trūkums," pauda Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta direktora vietnieks Mindauds Kanapicks.
Lietuvas valdība turpina izmantot visus iespējamos kanālus, tajā skaitā arī Briseli, lai panāktu, ka ne tikai kaimiņienes Latvija un Igaunija, bet arī citas Eiropas valstis boikotē enerģijas iepirkumus no Baltkrievijas, kas tiesa, Rietumos nonāk arī caur Krieviju. Tajā paša laikā Nausēda uzsver, ka turpinās dialogu ar Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko, skaidrojot gan to, ka stacija nav droša, gan to, ka labāk būtu to darbināt ar gāzi.
