Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance pievienojusies brīvprātīgo organizācijai "Save Ukraine", kas kopš Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma šā gada laikā visā Ukrainā evakuējusi vairāk nekā 80 000 cilvēku, bet vienība, kurai Donbasā pievienojusies Latvijas korespondente – aptuveni 6000.
Šī vienība katru dienu dodas uz karstajiem punktiem, lai izvestu cilvēkus, dažkārt arī viņu mājdzīvniekus. Brīvprātīgie arī gādā, lai viņiem būtu nepieciešamās pamatlietas, – lai viņi būtu izmitināti, paēduši, nomazgājušies, un palīdz risināt jautājumus par viņu turpmāku apmešanos.
Pirmdien Kramatorskā, Doneckas apgabalā, Latvijas Radio bija iespēja apmeklēt vienu no šo cilvēku uzņemšanas punktiem un aprunāties ar brīvprātīgo Oļegu, kuram pirmdien izdevās izvest no Bahmutas vienu sievieti ar diviem viņas mājdzīvniekiem.
"Tur pašlaik ir smagi, tur, kur paņēmām sievieti, šobrīd ir uzspridzinātas automašīnas. Mēs tieši atbraucām uz turieni, un, kad jau devāmies atpakaļ, atkal bija sprādzieni uz tā ceļa, pa kuru braucām. Mums brīnumainā kārtā paveicās, ka neiekļuvām apšaudē," stāstīja Oļegs.
Savukārt evakuētā Bahmutas iedzīvotāja Irina stāstīja, ka tā teritorija, no kuras viņa izbrauca, "vēl ir ukraiņu pārziņā, un tur ir cilvēki piecstāvu mājā, kurā es biju; es aizbraucu, bet tur palika desmit cilvēki".
"Mums tur blakus bērnudārzā ir brīvprātīgo centrs, tur pastāvīgi uzturas 26 cilvēki, vēl joprojām, arī ar bērniem, un visi cer uz Ukrainas uzvaru. Es līdz pēdējam gaidīju, ka mūsu karaspēks no Bahmutas atstums krievus. Līdz pēdējam gaidīju," sacīja Irina.
Bahmutā vēl ir daudz cilvēku, un brīvprātīgie stāsta, ka katru dienu tiek saņemti jauni zvani ar lūgumiem palīdzēt izkļūt gan no Bahmutas, gan citām apdzīvotām vietām frontes tuvumā, un frontes līnija ir ļoti gara.
Vienas dienas laikā grupa, kurai pievienojusies Latvijas Radio korespondente, izved vairākus desmitus cilvēku, tomēr joprojām ir ļoti daudzi, kas nevēlas izbraukt, lai arī fronte pamatīgi skārusi viņu apdzīvotās vietas. Tajā skaitā ir arī ģimenes ar bērniem, un tie iemesli cilvēkiem ir visdažādākie. Ir bijušas situācijas, kur brīvprātīgajiem lūgts izvest arī jau mirušus cilvēkus, lai varētu viņus apglabāt. Un brīvprātīgie arī to dara.
Plašāka Latvijas Radio reportāža no piefrontes līnijas būs nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma, savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem.
