Šogad aprit 30 gadi, kopš PSRS sabrukuma, un to īpaši pieminēs bijušajās bloka republikās, protams arī Baltijā.
Šis gads iesākas ar politiski nozīmīgu notikumu ASV – jaunā prezidenta inaugurācijas ceremoniju. Tā notiks 20. janvārī, kad zvērestu pie Kongresa mītnes – Kapitolija – nodos demokrāts Džo Baidens. Pandēmijas dēļ gan būs stipri ierobežots klātesošo pulks, kā arī nenotiks tradicionālā inaugurācijas balle.
Paredzēts, ka šogad uz Marsa nolaidīs trīs kosmiskās zondes, kuras izveidojušas ASV, Ķīna un Apvienotie Arābu Emirāti. Pirmajai būtu jāpiezemējas jau nākammēnes, februārī. Un ar zondēm centīsies atbildēt uz jautājum, vai uz tā sauktās Sarkanās planētas ir bijusi dzīvība.
Martā Lielbritānijā notiks tautas skaitīšana, kas parasti norisinās reizi desmit gados. Taču šoreiz skaitīs iedzīvotājus Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā, jo Skotijā tā atlika līdz nākamajam gadam.
Bet maijā Skotijā ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kurās uzvaru centīsies gūt Skotu Nacionālā partija un, izmantojot lielo neapmierinātību ar “Brexit”, nelaidīs garām iespēju sarīkot jaunu neatkarības referendumu.
Jūlijā Tokijā, Japānā, ir plānotas par gadu atliktās olimpiskās spēles, kuras saglabās arī iepriekš izveidoto logo.
Rudens pusē Vācijā notiks federālās vēlēšanas, kas nozīmē, ka no politiskās skatuves aizies, kā viņa to ir solījusi jau iepriekš, Vācijas līdzšinējā kanclere un ietekmīgā pasaules līdere Angela Merkele. Daudziem tas liek uzdot jautājumu, kurš spēs viņu aizstāt un būt tikpat ietekmīgs ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas un visas pasaules līmenī.
Rudenī plānota arī pasaules sasniegumu izstādes “Expo” atvēršana Dubaijā, kas līdzīgi kā daudzi globāli notikumi Covid-19 dēļ tika pārcelta uz vēlāku laiku.
Bet, protams, pagaidām lielākais jautājums, kā pasaule spēs tikt galā ar Covid-19 krīzi, tas arī noteiks daudzu citu plānotu un vēl neplānotu notikumu gaitu.
