Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija “Brexit” referendumā nobalsoja dažādi, un tām ir dažādi ieskati, kādām vajadzētu būt turpmākajām Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecībām. Sarunām par galīgo vienošanos atlikuši tikai daži mēneši, un līdz šim tās nav bijušas gludas.
Tieši pirms gada 29.martā Londona nosūtīja vēstuli Briselei, oficiāli informējot par nodomu pamest Eiropas Savienību un dodot starta šāvienu smagām sarunām par izstāšanos. Tieši pēc gada – 2019.gada 29.martā – Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies. Tiesa, pēc tam plānots gandrīz divu gadu pārejas periods, lai “Brexit” procesu padarītu gludāku.
Kaut valsts kopumā ar 52% "Brexit” referendumā nobalsoja par izstāšanos, vairākums Skotijā un Ziemeļīrijā vēlējās palikt savienībā. “Brexit” sarunu laikā Londonai ar vietvarām izcēlies arī ne mazums nesaskaņu par nākotnes vīzijām.
Meja ceturtdien teica, ka „vienu gadu pirms Apvienotā Karaliste atstāj Eiropas Savienību un sāk jaunu ceļu pasaulē”, viņa vēlas tikties ar cilvēkiem visā valstī, lai uzklausītu, ko “Brexit” nozīmē viņiem.
Skotijā Meja apmeklēs tekstilpreču rūpnīcu, Anglijā tiksies ar vecāku un bērnu grupu, Ziemeļīrijā ieturēs pusdienas ar lauksaimniekiem, bet Velsā viņai būs sarunas ar uzņēmējiem. Bet pēcpusdienā atgriežoties Londonā, Meja tiksies uz tēju ar grupu Polijas pilsoņu.
Priekšā Londonai un Briselei atlikuši tikai daži mēneši laika, lai vienotos par to, kādas izskatīsies abu pušu turpmākās, it īpaši tirdzniecības attiecības. Joprojām palikušas līdz galam nenokārtotas lietas, īpaši runājot par Īrijas un Ziemeļīrijas sauszemes robežu, jo Meja solījusi izstāties arī no vienotā tirgus un muitas savienības.
Balsojums par pagaidām vēl neskaidro izstāšanās vienošanos britu parlamentā gaidāms rudenī. Mejas konservatīvo valdība brīdinājusi, ka ir gatava izstāties arī bez vienošanās, ja neizdosies panākt apmierinošus nosacījumus. Bet opozīcijā esošie leiboristi plānojot ierosināt likumprojektu, lai šādu scenāriju nepieļautu.
Vienlaikus pret “Brexit” noskaņota britu organizācija šonedēļ sākusi plašu valsts mēroga kampaņu, aicinot rīkot vēl vienu referendumu par valsts dalību Eiropas Savienībā. Organizācijas „Best for Britain” jeb „Labākais Lielbritānijai” kampaņas ietvaros visā valstī tiek izvietoti plakāti, sākta sociālo mediju un reklāmu kampaņa. Tiek aicināts rīkot „tautas balsojumu” par “Brexit” galīgo vienošanos, kad tā būs panākta. Premjere Terēza Meja gan iepriekš izslēgusi vēl viena referenduma rīkošanu.
KONTEKSTS:
2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. 2017. gada decembrī Brisele un Londona panākusi pēdējā brīža “Brexit” vienošanos, atrisinot trīs galvenos pirmās fāzes jautājumus: par Īrijas robežas nākotni, pilsoņu tiesībām un šķiršanās rēķinu. Vēlāk arī Eiropas Parlaments balsojumā atbalstīja “Brexit” sarunu nākamās fāzes sākšanu
