Gadu pēc slaktiņa Maidanā paziņo – snaiperus koordinēja Krievijas prezidenta palīgs

Ukrainā šodien atzīmē gadadienu kopš traģiskajiem notikumiem Maidanā, kad snaiperu apšaudes laikā tika nogalināti vairāk nekā simts cilvēku. Ukrainas vadība paziņojusi, ka snaiperu darbības koordinējis Krievijas prezidenta palīgs. Šādi paziņojumi gan Ukrainā tiek uztveri samērā skeptiski.

Šajās dienās Ukrainā piemin gadskārtu kopš asiņainajām apšaudēm Maidana protestu laikā. Sākot ar šo gadu, ik gadu tieši 20.februārī tiks atzīmēta „Debesu simtnieka” varoņu piemiņas diena, lai pieminētu vairāk nekā 120 bojā gājušos protestētājus un arī milicijas darbiniekus. Piemiņas pasākumi sākas ar baznīcu zvaniem, kam vēlāk sekos klusuma brīdis.

Šajā dienā bojā gājušo radinieki saņems valsts apbalvojumus – Ukrainas varoņu zelta zvaigznes, bet vietējo televīzijas kanālos ir atcelti izklaides raidījumi un komēdijas. To vietā tiek translēti dažādi piemiņas pasākumi Kijevas centrā.

Gadu pēc traģiskajiem notikumiem Ukrainas sabiedrībā atkal ir aktualizējies jautājums par atbildīgo personu saukšanu pie atbildības, jo līdz šim neviens tā arī par pastrādātajiem noziegumiem nav sodīts. Ar visai skaļu paziņojumu ceturtdien klajā nāca Ukrainas Nacionālās drošības padomes vadītājs Valentīns Naļivaičenko. Intervijā televīzijas kanālam „1+1” viņš paziņojis - ārvalstu snaiperu grupas Maidanā esot tieši koordinējis Krievijas prezidenta palīgs Vladislavs Surkovs. Šādu informāciju nopratināšanas laikā esot snieguši bijušie specvienības „Alfa” kareivji.

Pēc Naļivaičenko vārdiem, tiesībsargājošajām iestādēm esot dokumentāli pierādījumi par ārvalstu spēku prettiesisko darbību Ukrainā. Vienlaicīgi viņš atzīst, ka liela daļa no bijušajiem tiesībsargājošo iestāžu un nacionālās drošības padomes darbiniekiem ir izrādījušies nodevēji un ārvalstu specdienestu darbinieki.

Šādi paziņojumi gan pašā Ukrainas sabiedrībā bieži vien tiek vērtēti visai skeptiski.

Gan politikas vērotāji, gan mediji ne reizi vien izteikušies, ka varas iestādes, iespējams, joprojām cenšas slēpt patiesos vaininiekus, kas joprojām varētu atrasties atbildīgos amatos vai militārajā dienestā.

Vēstīts, ka Ukrainā pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem pērn februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu, pamatojoties uz pussalā notikušo „referendumu”, kuru gan starptautiskā sabiedrība neatzina. Vēlāk Maskava sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.

Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz.  Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.  

Vēl vienas pamiera sarunas notika arī šā gada februārī, un Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevās panākt vienošanos par pamieru. Tomēr arī tas nelika pilnībā apklust ieročiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti