Pēc asiņainajiem teroraktiem Parīzē draudu ēna bija sasniegusi Briseli, kurā dzina pēdas Parīzes slaktiņa vaininiekiem. Toreiz kopumā sešas diena augstākajā draudu līmenī un dīkstāve gan būtiski iedragāja gan Beļģijas uzņēmēju ikdienu, gan aizbaidīja tūristus.
Pēc gada aina jau ir cita, taču uzņēmēji un par tūrismu atbildīgie arvien cīnās, lai „pārdotu” pilsētas stāstu no jauna.
Tagad Briseles centrālajā laukumā uzslieta gara, zaļa egle, kurā iekārtas gaišu spuldzīšu virtenes. Strādnieki rosās ap to, nostiprina. Uz mitrā, rīta lietus noskalotā vecpilsētas bruģa ar gida paceltu sarkanu karodziņu vidū nostājusies ķīniešu tūristu grupa.
Citi ceļotāji pa vienam vai divatā, izslējuši mobilo telefonu metāla kātā, cenšas uzņemt pašbildi ar egli fonā. Arī Natālija, kura atbraukusi no Romas.
„Atbraucu uz nedēļas nogali apciemot draugus. Man tiešām ļoti žēl cilvēkus, kuri cieta, bet ir jāiet uz priekšu un jāparāda, ka nedrīkst baidīties,” saka Natālija.
Pirms gada te laukuma malā bija bruņu transportieri un ar rācijām pie jostas patrulēja bruņoti karavīri, kuri dažiem laukumā ieklīdušajiem tūristiem šķita interesantāki par egli.
Tie, toreiz satiktie, kuri nebija atcēluši braucienus uz Briseli, jo, piemēram, ieradušies no tālām zemēm, skumīgi konstatēja, ka muzeji slēgti un arī daudziem suvenīru veikaliņiem, kuru izrotātajos skatlogos redzams alus, šokolāde un vafeles, durvis bija ciet. Tagad vaļā ir visi.
Smaidīga un starojoša koši rozā priekšautā aiz spoži nopulētas vitrīnas, kur zeltītos papīros gozējas baltas un brūnas šokolādes sirsniņas, stāv Lorena.
Pirms gada viņa trīs dienas uz darbu varēja nenākt, te visu slēdza. Lorena labi atceras, kā dienās, kad policija Briselē tvarstīja teroristus, raķetes ātrumā saruka cilvēku un viņu pircēju skaits vecpilsētā.
„Trīs vai četras dienas bijām ciet. Trīs laikam. Aizvērāmies ciet un viss. Bijām nobijušies, jo esam pašā centrā, pēc tam viss atkal bija normāli. Mēs taču nevaram mainīt visu savu dzīvi viena notikuma dēļ,” saka Lorena.
Kamēr viņa stāsta, veikals piebirst pilns pilsētas viesu un rozā šokolādes kārbas ceļo no plauktiem pie kases un iepirkumu somās.
Tagad, pēc gada, viss šķietami piemirsies, taču Lorena atzīst, ka dīvainā sajūta arvien saglabājas. Viņas veikala durvis ir plaši vaļā arī aukstās dienās, un ienākt te var jebkurš.
„Mums te nav ļoti droši. Katru dienu kaut kas var notikt. Taču mums ir jādzīvo normāli un mierīgi, jo mēs nezinām, kad tas var notikt. Tas var būt tagad, rīt, mēs nezinām,” saka Lorena.
Gan kopš šīm klusajām dienām, kas Briselē apturēja lielu daļu dzīves, laikā kad policija medīja Parīzes teroraktā iesaistītos, un arī pēc tam, kad jau martā Brisele sprādzienos lidostā un metro stacijā cieta pati, Beļģijas varas iestādes dažādos veidos cenšas atgriezt pilsētā tūristus, izstāstīt Briseles stāstu no jauna, padarīt to atkal pievilcīgu, gan pašiem Beļģijas iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.
Piemēram, nesen valdības līmenī tika rīkots pasākums nolūkā piesaistīt starptautiskos medijus un informēt par Briseles gastronomisko mantojumu, vārdus sakot, ko tūristi var nobaudīt, esot šajā senajā un visādi citādi pievilcīgajā pilsētā.
Viens no populārākajiem Briseles apskates objektiem ziemas laikā ir slavenais Ziemassvētku tirdziņš, bet jau tagad Beļģijas mediji vēsta, ka tas būs viens no lielākajiem izaicinājumiem Briseles vadībai panākt, ka arī šogad tā viesu skaits nesarūk.
