“Brexit” mērķis Lielbritānijā bija atjaunot valsts suverenitāti, vairot bagātību un vienotību. Briti cerēja atgūt kontroli. Tomēr gadu pēc Ziemassvētku vakara šķiršanās izlīguma Ziemassvētku vecītis ar brīnumainām dāvanām joprojām nav ieradies.
Trūkst sezonas darbu strādnieku
Pēc 47 gadu ilgas ekonomiskās integrācijas Eiropas Savienībā sākšana no nulles ir lēns un dārgs process. Pandēmijas dēļ gan ir grūti nošķirt, kas atstājis graujošāku iespaidu – Covid-19 ietekme vai “Brexit”.
Skaitļi rāda, ka Apvienotā Karaliste pēc “Brexit” kļuvusi nabadzīgāka. Ilgtermiņa iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma aplēses par izstāšanos no Eiropas Savienības ir ap četriem procentiem, darbaspēka trūkums tagad ir norma, tirdzniecība ar ES valstīm būtiski samazinājusies un mazajiem uzņēmumiem ir sarežģītāk turpināt preču eksportu. Arī lauksaimnieki un zvejnieki izjūt šķiršanās smagumu.
“Viņi turpināja skaļi apgalvot, ka zvejniekiem būs labāka dzīve, iegūsim vairāk zivju, varēsim vairāk zvejot... Es uzskatu, ka tas lika daudziem cilvēkiem balsot par “Brexit”. Bet tas vienkārši nestrādā, vai ne?” atzīst britu zvejnieks Deivs Draivers.
No Eiropas Savienības brīvās pārvietošanās vēl pirms “Brexit” visvairāk ieguva lauksaimnieki. Piemēram, 2017. gadā gandrīz visi 70 000 sezonas strādnieki augļu un dārzeņu novākšanā Lielbritānijā bija ieradušies no Austrumeiropas.
“Lielākā problēma ir ar personālu, mums būtu bijis 100, 150 cilvēku, kas strādā, bet tagad ir tikai kādi 25 strādnieki,” stāsta narcišu audzētājs Kevins Heinss.
Preču transportēšana aizkavējas
“Brīvas pārvietošanās ierobežošanai ir bijusi postoša ietekme, bet ne tikai uz dārzkopību vai lauksaimniecību. Tas redzams gandrīz visās nozarēs, kur cilvēki no ārzemēm ir strādājuši gadiem ilgi un tagad dodas mājās,” uzskata lauksaimniecības uzņēmuma “Barfoots of Botley” izpilddirektors Džulians Markss.
Kopš spēkā stājās Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības Tirdzniecības un sadarbības līgums, pagājis gads un līdz ar to arī noslēdzies tā saucamais “Brexit” pārejas periods. Tas nozīmē, ka šogad spēkā stājušies jauni papildu noteikumi.
Proti, no 1. janvāra visiem par dzīvnieku un augu produktiem, kurus ieved Lielbritānijā no ES valstīm, ir jāiesniedz pilna muitas deklarācija. Un britu importētāji brīdina, ka tas var izraisīt vēl lielāku preču kavēšanos un iztrūkumu, kā arī augstākas cenas veikalos.
“Ir redzama pakāpeniska pieeja, ieviešot izmaiņas, bet, sākot no šī gada, vienas dienas laikā notikušas lielas izmaiņas. Iepriekš nebija jāveic nekādi sagatavošanās darbi, nebija jāsagatavo īpaši dokumenti, lai tirgotos ar Lielbritāniju. Bet tagad jāiziet cauri trim procesiem – pirmais ir pārtikas drošības deklarācijas sagatavošanā vienā sistēmā. Otrais ir muitas deklarācijas iesniegšana vēl citā valdības sistēmā. Un trešais – jāsagatavo jauna preču kustības deklarācija, lai tiktu cauri ostai,” informē loģistikas uzņēmuma “Cold Chain Federation ” izpilddirektors Šeins Brennans. “Tāpēc domāju, ka turpmākajās nedēļās redzēsim problēmas, jo uzņēmumi sapratīs, ka tirdzniecības izmaksas ar Lielbritāniju ievērojami pieaugušas. Daži vienkārši pārtrauks tirgoties ar britiem.”
Britu valdība uzskata, ka ilgtermiņā briti būs ieguvēji
Tirdzniecības jomas eksperti lēš, ka jauno muitas pārbaužu dēļ izmaksas par katru sūtījumu varētu krietni palielināties. Un šāds trieciens jau tā smagi cietušajai britu ekonomikai būs ļoti sāpīgs. Briti importē aptuveni pusi no patērētās pārtikas, bet pirms “Brexit” 60% no importētajām precēm nāca no Eiropas, un tas nozīmē, ka vai nu Lielbritānijai pilnībā jāpārveido sava ekonomika, vai arī jāpanāk labāka vienošanās ar Briseli.
“Tikai tad, kad Eiropas Savienības mazie ražotāji izjutīs sāpes, kas mums ir bijušas pēdējos 12 mēnešus, un sapratīs grūtības un pieaugošās izmaksas, no kurām viņi cietīs, tikai tad abas puses sāks izdarīt spiedienu uz politiķiem un, cerams, piespiedīs viņus tomēr panākt vienošanos šajā jautājumā.
Ir jāpārrunā šis brīvās tirdzniecības līgums un jāievieš saprātīga darba prakse, nevis jācīnās vienam ar otru, kā tas notiek tagad,” spriež Češīras siera uzņēmuma izpilddirektors Saimons Spurels.
Britu valdība gan apgalvo, ka neviens nesolīja, ka pārmaiņas būs vieglas, bet ilgtermiņā tās būs tā vērtas un ieguvumus galu galā izjutīs visi.
