Pērn 1. februāra rītausmā karavīri vairākos reidos aizturēja Mjanmas civilo līderi – 76 gadus veco Nobela Miera prēmijas laureāti Aunu Sanu Su Či un viņas augstākos sabiedrotos.
Militārās huntas ģenerāļi apgalvoja, ka ir notikusi krāpšanās 2020. gada novembra vēlēšanās, kurās pārliecinoši uzvarēja Su Či vadītā Nacionālā demokrātijas līga. Karavīru rīcība izraisīja globālu nosodījumu, sākot no pāvesta Franciska līdz ASV prezidentam Džo Baidenam. Pretošanās militārajam apvērsumam ar katlu un pannu dauzīšanu sākās teju nekavējoties, un tikpat ātri tā pārauga plašos protestos valsts pilsētās un ciemos.
Drīz vien sekoja arī ziņas par pirmajiem kritušajiem.
Gadu pēc apvērsuma Mjanmas huntas līderis Mins Auns Hlains plānoja uzbūvēt pasaulē lielāko sēdošā Budas skulptūru. Tā ir daļa no viņa mēģinājuma veidot budisma aizstāvja tēlu. Taču civiliedzīvotāju nogalināšana pārkāpj budisma pirmo un vissvarīgāko principu: atturēties no nogalināšanas.
Pretošanās huntai
Vietējās monitoringa organizācijas aplēses liecina, ka gada laikā masu protestu apspiešanā nogalināts teju pusotrs tūkstotis cilvēku. Vairāk nekā 11 000 arestēti. Huntas karaspēks tiek apsūdzēts spīdzināšanā un ārpustiesas slepkavībās. Militārā hunta joprojām cīnās, lai ierobežotu iedzīvotāju pretreakciju, ko izraisījusi varas sagrābšana. Sadursmes notiek katru dienu un situācija valstī joprojām ir ļoti nestabila. Kamēr demokrātijas kustībai joprojām nepievienojas bruņotās Mjanmas etniskās grupas, prodemokrātiskie pretošanās līderi organizējas pagrīdē, un viens no kustības dalībniekiem ir bijušais politiķis Nī Pons Lats, kurš ir pārliecināts, ka tautai izdosies gāzt militārās huntas režīmu.
"Nevarētu teikt, ka ir droši, jo visur ir bīstami. Bet man tas ir jādara. Man ir ģimene, man ir bērni. Mums ir jācīnās par mūsu nākotni un par mūsu nākamo paaudzi,"
viņš sacīja.
Varasiestādes nesen paziņoja, ka autovadītājus, kuri pīpina, vai cilvēkus, kuri protestējot dauza katlus un pannas, varēs apsūdzēt valsts nodevībā vai saskaņā ar pretterorisma likumu. Tomēr tas neapslāpē pretestību. Tāpat kā gāztās līderes Su Či tiesāšana, kas joprojām nav beigusies. Viņai izvirzītas vairākas apsūdzības, un pēdējās no tām – par vēlēšanu amatpersonu ietekmēšanu – izvirzītas vēl vakar.
Tikmēr ar kritiku saskārusies ANO Drošības padome un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija, jo tās neesot darījušas pietiekami daudz, lai pārliecinātu apvērsuma līderus atvieglot humānās palīdzības pieejamību. Bailes par dzīvību iedzīvotājus mudina doties bēgļu gaitās uz Indiju un Taizemi, un arī uz džungļiem un mežiem, kur palīdzību sniegt iepriekš nebija nācies, un to paveikt ir grūtāk. Vairāk nekā 13 miljoni cilvēku šobrīd ir pakļauti mērenam vai smagam pārtikas trūkumam, bet nabadzība ir atgriezusies 2005. gada līmenī, un gandrīz puse no valstī mītošajiem vairāk nekā 50 miljoniem cilvēku nespēj nopelnīt pietiekami iztikai. Pērn Covid-19 un apvērsuma dēļ zaudēti nepilni divi miljoni darbavietu, liela daļa no tām – vitāli svarīgajā tūrismā sektorā.
ANO Drošības padomes prezidente Mona Jūla norādīja uz pašreizējās katastrofas apmēriem: "Gadu pēc militārā apvērsuma mums joprojām jāsaskaras ar šo šausminošo Mjanmas iedzīvotāju traģēdiju. Mēs esam dziļi noraizējušies gan par politisko, gan ekonomisko, gan cilvēktiesību, gan humanitāro krīzi šajā valstī un šo lietu sabrukumu Mjanmā. Mēs stingri nosodām militāristu uzbrukumus civiliedzīvotājiem, tajā skaitā bērniem, un pieprasām tūlītēju uguns pārtraukšanu un visu politieslodzīto atbrīvošanu. Ir arī milzīga nepieciešamība pēc humānās palīdzības, mēs runājam par 14 miljoniem cilvēku, kuriem tā nepieciešama. Fundamentāla prasība no mūsu puses ir nodrošināt iespējas sniegt humāno palīdzību."
Demokrātijas perioda laikā pēc 2011. gada investori plūda uz Mjanmu, bet tagad tie valsti pamet, tikmēr jauni investori Dienvidaustrumāzijas valstī ierasties nevēlas vai tiek atturēti.
Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis uzņēmumus brīdina par finanšu, reputācijas un juridiskām sekām, ja tie sadarbosies ar režīmu. Sankcijas ieviesušas vairākas valstis un arī Eiropas Savienība, kas pret militāro huntu plāno ieviest jau ceturto sankciju paketi. Tam būtu bijis jānotiek šodien, tomēr sagaidāms, ka ceturtās paketes izziņošana notiks vēlāk februārī.
Medijs "Asia Times" vēsta, ka kavēšanās ir saistīta ar grūtībām vienoties par to, vai noteikt sankcijas valstij piederošajam Mjanmas naftas un gāzes uzņēmumam, kam ir ciešas saiknes ar armiju un kas ir viens no lielākajiem huntas režīma finansiālajiem ieguldītājiem.
Eiropas Savienības lomu krīzes risināšanā skaidro bloka vēstnieks Mjanmā Rivjēri Sabatuči: "Mēs neesam Mjanmas būtiskākais partneris, ja skatāmies uz ekonomikas attiecībām. Tirdzniecības un investīciju ziņā neesam augšgalā. Un tieši ekonomiku daudzi saskata kā ietekmes sviru, bet šī svira ir citās valstīs. Tas nenozīmē, ka Eiropas Savienībai nav nekāda sakara ar Mjanmu, nē – blokam ir sava loma. Mums ir konstruktīva sadarbības vēsture, un mums rūp Mjanma. Daudz kas ir noticis pēc 1. februāra. Un daudz kas arī nav noticis, piemēram, mums bija plāni izvērsties Mjanmā investīciju ziņā saistībā ar bloka "zaļo kursu", bet vairāki plāni bija jāatliek. Pašreiz mēģinām atbalstīt ANO un Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju to centienos. Cenšamies palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai. Tāpat laika gaitā esam ieviesuši virkni sankciju, kas skar 29 personas, pārsvarā militārpersonas un sešus uzņēmumus, to skaitā divus lielākos militāros konglomerātus."
Krīzei neredz galu
Analītiķi par valsts nākotni ir skeptiski, norādot, ka krīzei pašlaik nav redzams gals. Nebeidzamās sadursmes nomocījušas arī armiju, kuras rindās esot aptuveni 3000 kritušo un kas saskaras ar morāles un vervēšanas problēmām.
Tas gan nenozīmē, ka armija padosies,
aģentūrai AFP uzsvēris Starptautiskās krīzes grupas Mjanmas vecākais padomnieks Ričards Horsijs.
"Maz ticams, ka šie izaicinājumi piespiedīs militārpersonas kapitulēt vai būtiski mazinās varas satvērienu. Ļoti maz ticams, ka kāda no pusēm spēs dot izšķirošu triecienu. Apstākļi liecina par vardarbīgas konfrontācijas turpināšanos mēnešiem, iespējams, gadiem ilgi," viņš sacīja.
Savukārt ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta, kuras birojs martā plāno publicēt ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Mjanmā, mudinājusi pasaules līderus pastiprināt spiedienu uz Mjanmas militārajiem vadītājiem, lai tie izbeigtu vardarbību pret valsts iedzīvotājiem un ātri atjaunotu civilo varu. Pēc viņas domām, lai gan apvērsums un vardarbība tika nosodīta ļoti plaši, starptautiskā reakcija līdz šim bijusi "neefektīva" un tai "trūkst krīzes apjomam atbilstoša steidzamība".
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Sana Su Čī un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
