Gads pēc MH17 traģēdijas: Nīderlandē aizvien sāpes, neizpratne un daudz neatbildētu jautājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Piektdien, 17.jūlijā, aprit gads, kopš virs Austrumukrainas notrieca Malaizijas aviolīnijas lidmašīnu ar 298 cilvēkiem tajā. Reiss MH17 tagad kļuvis par simbolu traģēdijai, kas joprojām nav noskaidrota. Lai gan starptautiskā sabiedrība jau ilgstoši norāda uz Kremļa atbalstītajiem prokrieviskajiem separātistiem, Maskava savu iesaistīšanos noliedz un joprojām oficiālais vainīgais nav zināms.

Amsterdamas starptautiskā Šipolas lidosta ir plaša, moderna un ļaužu pilna. Strādā spoži veikali un restorāni. Dzirdamas dažādas valodas. Steidzīgi ar bagāžas somām ienāk aizbraucēji un tūdaļ veras tablo, lai noskaidrotu, kur reģistrēties lidojumam, bet sagaidītāju zālē daudz nesteidzīgāk ierodas tie, kuri tikko laimīgi atgriezušies uz zemes.

Tieši pirms gada daudziem jo daudziem nīderlandiešiem Šipolas lidosta kļuva par pēdējo pieturu dzimtenē un tā arī nekad nebija iespējams pārbraukt mājās un satikties ar saviem mīļajiem.

Malaizijas aviolīniju reisa MH17 lidmašīna no Amsterdamas pacēlās ceturtdien, 17. jūlijā, pa dienu - plkst.12.31. Kualalumpurā Malaizijā tai būtu jānolaižas ap desmitiem vakarā jeb sešos no rīta pēc vietējā laika. Jau pēc stundas laineris ar 283 pasažieriem, tostarp 80 bērniem, un 15 apkalpes locekļiem uz klāja pēkšņi pazuda no gaisa satiksmes kontroles redzesloka. Tobrīd lidmašīna atradās 50 kilometru no Ukrainas-Krievijas robežas virs Doņeckas apgabala Austrumukrainā - Kremļa atbalstīto separātistu kontrolētās teritorijas.

Neziņas, minējumu stundas jau drīz kliedēja baisas ziņas – Dienvidukrainas laukos nogāzusies lidmašīna. Daudzos pasaules medijos tā bija pirmā ziņa. Jau drīz izskanēja vēstis, ka tā nav vienkārša lidmašīnas avārija, bet laineris ir notriekts. Tās pašas dienas vakarā publiski to pavēstīja arī ASV viceprezidents Džo Baidens.

Krievijas atbalstītie separātisti, Kremlis un Ukrainas valdība noliedza vainu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins steidzās rādīt uz Ukrainu, sakot, ka katastrofa ir notikusi Ukrainas teritorijā un ka nekas tāds nebūtu gadījies, ja Ukraina nebūtu cīnījusies pret separātistiem. Savukārt Ukrainas valdība to nodēvēja par teroraktu, apliecinot, ka tās rīcībā nemaz nav tādu ieroču, kas būtu spējuši notriekt lidmašīnu.

 

Politiskā spēle ar upuru mirstīgajām atliekām

Visi tālākie notikumi savijās dramatiskā ķēdē – apšaudes un karš, ziņas, ka separātisti kontrolē notikuma vietu un neļauj piekļūt nevienam no malas; vēstis, ka tieši viņi atraduši melnās kastes; daudzi neveiksmīgi starptautisko glābēju un ekspertu komandu mēģinājumi nokļūt notikuma vietā, dienu no dienas attālinoties no vērtīgu pierādījumu gūšanas. Tāpat dažu aculiecinieku foto un video liecības par lidmašīnas atlūzām Ukrainas laukos un ciemos, bojā gājušo mirstīgās atliekas, izmētātās mantas, aplaupīti mirušie, mājās sērējoši 298 cilvēku tuvinieki Austrālijā, Lielbritānijā, Malaizijā, Beļģijā, Indonēzijā un citur.

Visvairāk traģēdijā savu cilvēku zaudēja Nīderlande – 193 pilsoņus. Ar aizturētu elpu ANO Drošības padomē īsi pēc traģēdijas noklausījās Nīderlandes ārlietu ministra Fransa Timmermansa uzrunu, kurā pieredzējušais politiķis ar pūlēm valdīja asaras.

"Pēdējās pāris dienās mēs esam saņēmuši ļoti satraucošas ziņas, proti, ka mirušo ķermeņi ir pārvietoti. Tikai vienu minūti vēršoties pie jums nevis kā valstu pārstāvjiem, bet kā vīriem un sievām, tēviem un mātēm, es lūdzu, iedomājieties, ka jūs vispirms saņemt ziņas, ka vīrs ir gājis bojā, un pēc divām trim dienām jūs ieraugāt attēlus, kuros redzams, ka kāds nelietis novelk laulības gredzenu no jūsu dzīvesdrauga rokas.

Līdz savai pēdējai stundai es nespēšu saprast, kādēļ tik ilgi glābēju komandām netika ļauts darīt viņu grūto darbu un kādēļ cilvēku mirstīgās atliekas izmanto politiskā spēlē. Un, ja te kāds pie šī galda runā par politiskajām spēlēm, tad tieši šī ir politiskā spēle, un tas ir vienkārši nožēlojami,"  toreiz teica Timmermanss.

Pēc Nīderalandes ārlietu ministra emocionālās uzrunas ANO pagājis teju gads. Visi Nīderlandes pilsoņi, izņemot divus, ir atrasti un nogādāti mājās. Pēdējie tikai šā gada maijā.

Deputāts: izmeklēšana ieilgusi, jo ASV un Krievija neatklāja visu informāciju 

Nīderlandes parlamenta deputāts, kristīgo demokrāts Pīters Hermans Omtzigts ir viens no tiem Nīderlandes politiķiem, kuram līdzīgi kā Timmermansam, ir svarīgi rezultāti. Viņš tiekas ar bojā gājušo piederīgajiem un urda valdību nekavēties ar izmeklēšanu.

"Jums nav likuma varas, ja nezināt, kas ir nogalinājis 298 cilvēkus. Tas varbūt notika nejauši, mēs to vēl nezinām, taču pats par sevi tas nebija negadījums, tas bija uzbrukums lidmašīnai. To notrieca raķete. Lidmašīna lidoja normālu gaitu ar ieslēgtu identifikāciju, un bija skaidri un gaiši zināms, ka tā ir civilā lidmašīna. Pat tad, ja tā atradās virs konflikta zonas, lai gan manā ieskatā, tai tur nevajadzēja būt, jo jau iepriekš bija zināms, ka reģionā atrodas "Buk" raķetes un citi spēcīgi ieroči. Tas, kurš to izdarīja, gluži vienkārši ir jāatrod," saka Omtzigts.

Par to, kādēļ izmeklēšana rit lēni, kādēļ joprojām nav vainīgo, Pīteram  Omtzigtam ir savs viedoklis - nedz krievi, nedz amerikāņi neatklāja visu informāciju, kas bija viņu rīcībā.

"Viņiem vajadzētu būt milzum daudz liecību un izlūkdienestu informācijas, iegūtas no satelīta, radaru uzņēmumiem, noklausītām telefonsarunām un tā tālāk. Citās katastrofās šīs ziņas parādās ātri. Mēnešiem ilgi es prasīju savai valdībai, vai viņi ir saņēmuši informāciju. Pieņemsim, ka tā tiešām bija "Buk" raķete un, ja jūsu rīcībā ir tās palaišanas iekārta un visām pasaules lielvarām ir satelīta uzņēmumi, tad pilnīgi skaidrs, ka ir jābūt zināmam, kur tās raķetes atradās. Jo pilnīgi skaidrs, ka šis patiesībā ir karš starp Krieviju un ASV. Un abas puses pilnīgi precīzi zina, kas notiek," ir pārliecināts Nīderlandes parlamenta deputāts.

Omtzigts teica, ka Nīderlande no izmeklēšanas viedokļa ir daudz sarežģītākā situācijā, jo tā kā valsts nav daļa no konflikta, tai nav spēcīgu izlūkošanas sistēmu, nav pierādījumu, ko celt tiesā. Tāpat joprojām nav skaidrs, kurā tiesā vispār vērsties - vai tā būtu Ukrainā vai Nīderlandē, vai tā būs kāda starptautiska tiesa. Vēl, kā saka deputāts, ir milzum daudz citu jautājumu. Un viens no tiem – kādēļ vispār lidmašīna lidoja pāri Ukrainai? Kādēļ šķērsoja kara zonu, kur pirms tam bija nogāzti jau divdesmit lidaparātu?

Būs vai nebūs starptautisks tribunāls?

Šobrīd zināms, ka pašu incidentu vajadzēja izmeklēt Ukrainai, taču tā to ir uzticējusi vadīt Nīderlandes ekspertiem, kuri meklē atbildi tikai uz vienu jautājumu, proti – kādēļ lidmašīna nogāzās. Pirmie izmeklējumi par incidentu jau ir ietērpti ziņojumā, un tas nosūtīts virknei valstu, ieskaitot Ukrainu un Krieviju. Līdz augustam jābūt pārējo valstu atzinumam.

Ziņojuma saturs plašākai publikai netiek atklāts - to gaida oktobrī, taču medijos jau nonākusi informācija no neoficiāliem avotiem, ka dokumentā minūti pa minūtei aprakstīts reisa MH17 lidojums. Tajā ne tikai precīzi noteikta raķetes izšaušanas vieta, bet arī identificēti tie, kas kontrolēja teritoriju, un atzīts, ka vainīgi katastrofā ir prokrieviskie kaujinieki.

Otrs ievērojamais process ir kriminālizmeklēšana, kurā kopīgi piedalās Nīderlande, Beļģija, Austrālija, Malaizija un Ukraina, un tās uzdevums ir noskaidrot un atrast atbildīgos. Jau tagad zināms, ka šis process ieilgs. 

Valstīm arī jāizšķiras, vai radīt jaunu īpaši MH17 lietai veltītu tribunālu. Nīderlande ir par to un būtu gatava izveidot to arī pie sevis. Tribunālam gatava būtu arī Ukraina un Malaizija.

Dažas dienas pēc tam, kad parlamentā par to esmu runājusi ar Pīteru Omtzigtu, medijos parādās ziņas, ka Krievija ir asi iestājusies pret ANO iesniegto rezolūciju starptautiska tribunāla izveidošanai MH17 lietā, jo neesot jāsteidzas, kamēr nav zināmi rezultāti.

Nīderlandē sāpes, neziņa un vēlme saprast, kā dzīvot tālāk

Nīderlandes raidorganizācija "NOS" nesen izveidojusi stāstu par kādas ģimenes tēvu, kuram katastrofā bojā gāja sieva un dēls. No divām kapu kopiņām vienā atdusas tukša urna - dēla mirstīgās atliekas vīrietis vēl nav saņēmis.

Tuviniekiem par notikušo ir grūti runāt un milzīgās slodzes dēļ ar žurnālistiem nelabprāt dalās arī piederīgo organizācijas. Atbalsts joprojām vajadzīgs tik daudziem.

Sākotnēji visa sabiedrība, bet tagad aizvien aktīvāk izmeklējumu rezultātus pieprasa īpaši bojā gājušo tuvinieki. Gandrīz 200 cilvēku -  tas ir ļoti daudz un Nīderlandē teju katram vai nu personiski vai pastarpināti zināms kāds, kurš ir gājis bojā. Emanuelei, kura ir itāliete un dzīvo Amsterdamā, lidmašīnā palika dēla skolotāja.

"Joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. Mani tas viss skar ļoti tieši, jo es pazinu kādu, kas bija lidmašīnā. Tā bija mana dēla skolotāja. Baidos, ka tik drīz neko neatrisinās. Tas, ko es personiski dzirdu, ir, ka cilvēki notikušajā vaino Krieviju. Šī versija izskan visbiežāk, taču tas jau vispirms ir jāpierāda," saka Emanuele.

Tortsteins pats nevienu nav zinājis, taču strādājis Šipolas lidostā, no kurienes startēja nelaimīgais reiss. "Tā ir Krievija, prasiet kam gribat, un nekāda risinājuma nebūs. Tā ir okupējusi Krimu un jau tagad skatās arī uz Rietumiem -  Baltiju, Latviju, Poliju, nāk tuvāk. Es domāju, ka visi no Krievijas baidās," viņš uzskata.

Savukārt Uši pazīst virkni cilvēku, kuri zaudēja radiniekus vai draugus.

"Tā bija tik liela traģēdija visai valstij, ka ikviens grib zināt, kurš ir atbildīgs un kuru mēs varam vainot. Tiklīdz mēs zināsim, tā iestāsies lielāks miers. Tos, kuri gāja bojā, mēs nekad neatgūsim. Bet, manuprāt, mums tomēr varbūt nevajadzētu tik ļoti koncentrēties uz vainīgā medībām, bet gan citam citu atbalstīt, palīdzēt pārvarēt šīs sāpes un gādāt, lai nekad nekas tāds vairs neatkārtotos. Mums ir jābūt kā piemēram pārējai pasaulei, ka šāda traģēdija neliek tikai un vienīgi meklēt vainīgos, bet saprast, kā dzīvot tālāk," tā Uši.

Žurnālists: MH17 traģēdija - drāma arī cilvēkiem Ukrainas ciemos

Darba dienas vidū Nīderlandes nacionālās raidorganizācijas "NOS" mājā satieku žurnālistu Gērtu-Janu Dennekampu. Viņš gatavojas garākam vairāku dienu braucienam uz Krieviju, lai veidotu reportāžas no maziem lauku ciematiem par to, ko cilvēki domā par prezidenta Vladimira Putina varu.

Gērts-Jans pats ir ilgstoši strādājis Ukrainā, prot krievu valodu un ir Nīderlandē pazīstams ar to, ka kopā ar vēl dažiem kolēģiem ir veicis neatkarīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai tā ir bijusi "Buk" raķete, kas šauta uz lidmašīnu, un no kurienes tā palaista.

"Mēs nolēmām sākt pētniecību, jo pavasarī nīderlandiešu izmeklētāji publicēja video, kurā aptaujāja aculieciniekus, un šajā video parādījās jauns materiāls par "Buk" raķetēm, kas varētu būt notriekušas MH17. To noskatoties, mums pašiem radās vēlme pārliecināties uz vietas, vai tā tiešām ir bijis un vai cilvēki ir redzējuši kādus pierādījumus," atzina  žurnālists.

Runājuši ar daudziem cilvēkiem, Gērts-Jans un kolēģi saņēmuši apliecinājumu, ka vietējie ir redzējuši automašīnas pārvedam raķetes un ir dzirdējuši tās izšaujam.

"Ir ļoti daudz pierādījumu, ka tā ir bijusi "Buk" raķete. Mani kolēģi no nacionālas televīzijas ir atraduši daudz būtisku detaļu, izpētot lidmašīnas paliekas. Veids, kā tā ir iznīcināta, arī liecina, ka tā ir bijusi "Buk" raķete. Arī Krievija saka, ka tā ir bijusi šā tipa raķete, taču tā esot nākusi nevis no Krievijas, bet no Ukrainas. Taču, ja aprunājaties ar cilvēkiem uz vietas, viņi visi kā viens norāda vienā un tajā pašā virzienā, no kurienes dzirdējuši lidojam šāviņu – tie ir dienvidi, dienvidaustrumi, kas ir pretēji tam, ko norāda Krievija," stāsta žurnālists.

Pats savām acīm redzējis traģēdijas vietu, Gērts-Jans saka, ka tā ir milzīga drāma ne tikai bojā gājušo tuviniekiem, bet arī cilvēkiem Ukrainas ciemos.

"Es runāju ar daudziem cilvēkiem no apkārtnes un arī viņiem tā bija liela trauma. Lidmašīna atlūzas nogāzās blakus viņu mājām, viņu dārzos un pagalmos krita mirušo cilvēku ķermeņi. Un tam nebija gala, jo atkal sākās karš un mēnešiem nācās pavadīt pagrabos un patversmēs. Cilvēki stāstīja, ka ir dzirdējuši sprādzienu debesīs un kaut kādus gabalus krītam no gaisa. Viņi nesaprata, kas notiek, un tad, kad kaut kas bija nokritis dārzā, iedzīvotāji baidījās iet skatīties, jo domāja, ka tā varbūt ir bumba, kas sprāgs. Un beidzot, saņēmuši dūšu un aizgājuši un apskatījušies, viņi ieraudzīja mirušus cilvēkus no Nīderlandes," viņš norāda.

Saulespuķes ar noliektām galvām

Gērts-Jans Dennekamps no Ukrainas saulespuķu laukiem par piemiņu paņēmis sēklas. Tā darījuši arī citi viņa kolēģi – žurnālisti. "Jā, es paņēmu dažas saules puķu sēklas uz mājām un iesēju savā dārzā. Tās tur izskatījās ļoti skaisti, bet visas nomira, varbūt tā tam bija jābūt," saka vīrietis,

Netālu no Šipolas lidostas ieejas ir ziedu veikals. Pašā centrā lielās vāzēs gozējas saulespuķes. Kā man paskaidro pārdevēja Džesika, tas tādēļ, ka šogad esot pasaules slavenā gleznotāja un slavenās gleznas "Saulespuķes" autora Vinsenta van Goga gads. Šajā veikalā pirms gada iepirkās arī sieviete ar bērnu. Pēc dažām stundām viņu dzīvība izdzisa virs Ukrainas saulespuķu laukiem.

"Es viņas ļoti labi atceros, jo mēs norunājām ilgu laiku, vismaz stundu. Mazā meitene bija ļoti uztraukusies un nekur negribēja braukt. Abas bija no Austrālijas," stāsta  Džesika. Viņa atceras, ka sieviete nopirkusi kādus mazus nieciņus, atslēgu piekariņu ar holandiešu koka kurpītēm meitas skolas draugiem un abas aizgājušas uz lidmašīnu - reisu MH17. Turpmākās dienās lidosta pārvērtās, līdz nepazīšanai, atzīst Džesika.

"Te bija ziedu jūra. No sākuma tie bija salikti šeit un tad tos pārvietoja uz augšstāviem. Uziesiet augšā, redzēsiet, tur ir tādā liela zāle. Bija ļoti karsts un ārpusē ziedi vīta un tad tos nācās pārvietot. Un tā tas bija mēnešiem. Tiešām neticami," tā veikala pārdevēja, kurai Malaizijas reisā gāja bojā brāļa skolas biedrs ar draudzeni.

Vaicāju Džesikai, vai viņa zina, kā te lidostā izskatīsies traģēdijas gadadienā? "Būs daudz ziedu, noteikti daudz ziedu," viņa saka. "Un saulespuķes, protams, ar noliektām galvām - kā Ukrainas laukos."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti