Gan Krievijā, gan Ukrainā, gan Baltkrievijā pazīstamais žurnālists Pāvels Šeremets tika nogalināts pagājušā gada 20. jūlijā Kijevas centrā. Žurnālistam dodoties uz darbu, eksplodēja viņa automašīnā ievietots spridzeklis.
Lai arī kopš šī traģiskā notikuma ir pagājis gads, ne slepkavības rīkotāji, ne izpildītāji nav noskaidroti. Izmeklētāji sliecas domāt, ka slepkavība notikusi žurnālista profesionālās darbības dēļ.
Žurnālisti no televīzijas kanāla „Gromadskoe” pētniecības daļas ”Slidstvo.Info” vēl maijā publicēja dokumentālo filmu, kurā noskaidrots, ka spridzekli Šeremeta automašīnā novietojusi kāda sieviete, kuru piesedzis vīrietis. Tāpat zināms, ka naktī pirms slepkavības pie žurnālista dzīvesvietas uzturējušās vairākas automašīnas. Viena auto īpašnieks izrādījies bijušais Ukrainas Drošības dienesta darbinieks, kurš gan tobrīd savus pienākumus vairs nav pildījis. Iespējams, tieši tāpēc presē ir izskanējuši minējumi, ka ar Šeremeta slepkavību varētu būt saistīti gan Krievijas, gan Baltkrievijas, gan pašas Ukrainas specdienesti.
Simtiem cilvēku Kijevā ceturtdien devās uz Iekšlietu ministriju, pieprasot ātrāk atrisināt Šeremeta slepkavību.
Kā paziņojis pie akcijas dalībniekiem iznākušais Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Artjoms Ševčenko, Šeremeta slepkavības lietas virzību apgrūtina nespēja veikt izmeklēšanas darbības Krievijā, kuras pilsonis žurnālists bija.
Nav iespēja nopratināt pat bijušo Ukrainas ministru Aleksandru Kļimenko, ar kuru Šeremets tikās neilgi pirms savas nāves. Pēc ministrijas pārstāvja vārdiem, ir bezjēdzīgi cerēt saņemt arī kādu tiesisko palīdzību no Krievijas izmeklēšanas iestādēm. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka līdzīgā veidā gada laikā ir nogalināti arī trīs Ukrainas Drošības dienesta virsnieki, un esot pamats domāt, ka šo noziegumu mērķis ir destabilizēt situāciju valstī un parādīt tiesībsargājošo iestāžu vājumu.
Slepkavības gadadienā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvis preses brīvības lietās Arlems Dezirs ir aicinājis Ukrainas varasiestādes un visas EDSO dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai pieliktu punktu nesodāmībai par uzbrukumiem žurnālistiem un viņu slepkavībām. Pēc viņa vārdiem, Šeremeta nāve ir atgādinājums par to, ka žurnālistu drošībai ir jābūt prioritātei.
Arī G7 valstu grupas vēstnieki kopīgā paziņojumā ir uzsvēruši nepieciešamību turpināt Šeremeta slepkavības izmeklēšanu. Arī sūtņi pauduši atbalstu masu saziņas līdzekļu brīvībai Ukrainā, īpaši uzsverot neatkarīgas un brīvas preses nozīmīgumu.
Tikmēr Ukrainas mediji un aculiecinieki pie Iekšlietu ministrijas ēkas novērojuši savādu ainu. Tūlīt pēc piemiņas akcijas beigām sētnieki ir aizvākuši gan atnestos ziedus, gan iedegtās svecītes, gan arī nomazgājuši uz asfalta uzrakstītos uzrakstus – „Kurš nogalināja Pāvelu?”
