Tieši pirms gada 7.maijā Emanuels Makrons vēlēšanu otrajā kārtā triumfēja pār galēji labējo Nacionālās Frontes kandidāti Marinu Lepēnu ar pārliecinošu uzvaru. Tautas sniegtais mandāts tika pastiprināts parlamenta vēlēšanās, kur tikpat pārliecinoši uzvaras laurus plūca Makrona jaunizveidotā partija.
Tikmēr svinību vietā šajās dienās Makronam jādomā par nerimstošajiem protestiem Parīzē un citās Francijas pilsētās. Tūkstošiem cilvēku pauž neapmierinātību ar viņa iesāktajām reformām Francijas dzelzceļā un citos sabiedriskajos sektoros. Makrons gan turpina uzsvērt, ka sāpīgās pārmaiņas nepieciešamas, lai padarītu valsti konkurētspējīgāku.
Sākotnēji žilbinošie Makrona reitingi ir cietuši, tomēr pēc gada tie turas 40 – 45% robežās, kas ir augstāk, nekā diviem iepriekšējiem Francijas prezidentiem šajā prezidentūras posmā.
“Protams, Makrona spēks daļēji nāk no viņa spējām veikt reformas, tomēr tas nāk arī no neticamā viņa oponentu vājuma.
Un tik ilgi, kamēr šis spēku disbalanss par labu prezidentam turpināsies, Emanuelam Makornam būs zināmas manevrēšanas spējas un varbūt pat iespēja paātrināt reformu tempu,” norāda Parīzes politikas studiju institūta pētnieks Paskāls Perino.
Tikmēr uz starptautiskās poliskās skatuves Makrons sevi pieteicis ne tikai kā aktīvu Francijas prezidentu, bet visas Eiropas un Rietumu liberāldemokrātisko vērtību aizstāvi. Francijas prezidents kritizējis izolacionismu, tirdzniecības barjeras un nacionālismu. Ticies gan ar pasaules vadošajiem demokrātiem, gan autokrātiem.
Tikmēr lielākie politiskie izaicinājumi eksperta ieskatā viņam gaidāmi savā kontinentā. “Viens gads diplomātijā nav ilgi, taču tik un tā jau redzams, ka attiecībās ar Krieviju un Savienotajām Valstīm Makrons licis Franciju saklausīt, varbūt pat saklausīt visu Eiropu. Un tieši to viņš vēlas. Grūtāki izrādījušies mēģinājumi sniegt jaunu enerģiju Eiropas projektam. Pēc dažiem mēnešiem būs Eiropas parlamenta vēlēšanas, un redzam, ka turpinās eiroskeptisko un nacionālistisko kustību popularitātes kāpums,” saka pētnieks Perino.
Tikmēr ekonomiskie rādītāji ir jaunā Francijas prezidenta pusē. Aizvadītā gada laikā Francijā samazinājies bezdarbs, un šogad Francijai prognozēta divu procentu izaugsme – labākā pēdējo septiņu gadu laikā. Turklāt pirmo reizi desmit gados nodrošināta Francijas budžeta deficīta atbilstība Eiropas Savienības noteiktajiem 3%.
