Boriss Ņemcovs tika nogalināts pagājušā gada 27.februāra vēlā vakarā Maskavas centrā. Slepkava politiķim sekoja no kafejnīcas pie Sarkanā laukuma un liktenīgie pieci šāvieni atskanēja uz Moskvoreckas tilta pārsimt metrus no Kremļa sienas.
Kā norāda laikraksts “Novaja gazeta”, iespējams, Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu šāda nekaunība aizskāra jo īpaši, un jau pēc dažam dienām uz viņa galda bija iespējamo noziedznieku vārdi. Citkārt savstarpēji nesaticīgie Krievijas likumsargu dienesti šoreiz spēja sadarboties, jau nedēļas laikā atrodot piecus čečenus. Trīs no viņiem izrādījās Krievijas iekšlietu karspēka virsnieki.
Par slepkavu tiek uzskatīts vien no tiem – Zaurs Dadajevs. Viņam palīdzēja brāļi Anzors un Šadids Gubaševi, Tamerlans Eskerhanovs un Hamzats Bahajevs. Vēl viens aizdomās turamais Beslans Šavanovs mīklainos apstākļos gāja bojā aizturēšanas laikā.
Slepkavu identitātes norādīja uz Čečenijas vietvaldi Ramzanu Kadirovu, kurš kārtējo reizi pamanījies izdarīt lāča pakalpojumu savam patronam Putinam. Viņš slepkavas nodēvēja par patriotiem, bet vēlāk asi uzbruka opozicionāriem, pat publicēja savā sociālā tīkla vietnē tēmekļa attēlus uz viņu sejām.
“Patiesībā Kadirovs bauda īpašus apstākļus. Viņš dara visu, ko grib: vai tas būtu tēmēt uz mums, vai sūtīt savus zēnus uzbrukt cilvēkiem uz ielas Maskavā. Tas ir kopējais haoss. Putins zaudē kontroli pār situāciju, viņš nevēlas to atzīt, bet tas notiek. Es varu iedomāties, ka viņam, iespējams, nepatīk, kad viņa mīļākā aģentūra FSB nevar Kadirovu kontrolēt, bet viņam ir jāsamierinās ar to,” komentē Ņemcova līdzgaitnieks Mihails Kasjanovs.
Nogalinātā opozicionāra līdzgaitnieki atzīst – lai arī Putins diez vai personīgi pavēlējis noslepkavot Ņemcovu, taču viņš ir radījis atmosfēru, kur šādi noziegumi var notikt un īstenie pasūtītāji paliek nesodīti.
“Visi Krievijā tiek iebaidīti. Pirms septiņiem astoņiem gadiem cilvēkus ieslodzīja uz 15 diennaktīm. Pie tā pierada. Vēlāk cilvēkus sāka likt cietumā uz nopietniem termiņiem. Arī pie tā pierada. Tad Borisu Ņemcovu nogalināja. Var redzēt, cik salīdzinoši īsā laikā situācija Krievijā kļuva arvien šausmīgāka,” norāda Krievijas opozīcijas aktīviste Nadežda Mitjuškina.
Par Ņemcova slepkavības iemesliem ir vairākas versijas, tāpat tam, kurš bijis konkrētais pasūtītājs. Ņemcova līdzgaitnieki tic, ka vainīgie meklējami Čečenijas elitē. Oficiālā versija pasūtītāju nenosauc, bet organizētājs esot bijis kāds zema ranga Čečenijas iekšlietu virsnieks Ruslans Muhutdinovs, kurš slēpjas Apvienotajos Arābu Emirātos.
Godinot Ņemcova piemiņu, Rīgā, Bastejkalna parkā plkst. 12:30 tiks rīkots piemiņas brīdis, informēja pasākuma rīkotāji. Vairāk nekā 50 pasaules pilsētās par pulcēšanās un ziedu nolikšanas vietām izvēlētas Krievijas vēstniecības, konsulāti vai tilti.
Lielākās akcijas notiks Maskavā, kur notiks piemiņas gājiens, pa kuru savulaik dažādus gājienus rīkoja Ņemcovs. Tāpat notiks dažādu dokumentālo filmu pirmizrādes, savukārt radiostacija "Eho Moskvi" pārraidīs diskusijas, kurās savulaik piedalījās Ņemcovs. Notiks arī citi pasākumi.
Varas iestādes gan pret šiem pasākumiem un Ņemcova piemiņu izturas rezervēti. Piemēram, Krievijas Dome šogad atteicās Ņemcovu pieminēt ar klusuma brīdi - tāpat kā pērn. Krievijas varas iestādes un politiķi kopumā izturas izvairīgi un nevēlas runāt par pirms gada notikušo slepkavību.
Ir grūti pateikt, cik cilvēku sapulcēsies uz gājienu Maskavā - ir pieteikti 50 000 demonstrantu. Taču pat paši rīkotāji atzīst, ka nezina, cik cilvēku sanāks.
Pulcēšanās Rīgā notiks šo sestdien, 27. februārī plkst. 12:30-13:00 uz Bastejkalna tiltiņa, kas ved pāri kanālam un atrodas blakus vietai, kur 1991. gadā tika nošauti Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Ikviens interesents un demokrātisko vērtību atbalstītājs ir aicināts piedalīties šajā solidaritātes un protesta akcijā. Piemiņas brīdi organizē Baltijas Melnās jūras alianse un Eiropas Kustība Latvijā.
