Pasaules panorāma

Eiropa 2018: noslēgtās programmas un atklātās problēmas

Pasaules panorāma

Spēles ar vēlēšanām, ieročiem, spiegiem un baznīcām

Gada cilvēks lielajā politikā - Donalds Tramps?

Gada cilvēks lielajā politikā - Donalds Tramps?

Laikraksts "Time" savu tradicionālo gada cilvēku vēl nosauks šī mēneša beigās. Taču izvirzītie kandidāti jau ir zināmi. Viens no tiem atkal ir ASV prezidents Donalds Tramps, kurš šo titulu ieguva pirms diviem gadiem. Arī vairāki citi izvirzītie kandidāti ir saistīti ar ASV prezidentu. Tāds, piemēram, ir Roberts Millers, kas izmeklē apsūdzības par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās, vai nogalinātais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašogi.

Pasaules bagātākās un militāri spēcīgākās valsts prezidentam otrais prezidentūras gads kalpojis par kārtīgas politiskās ieskriešanās un politisko pārbaudījumu laiku. Arvien komfortablāk izjūtot prezidenta krēslu, Tramps aktīvi centās dzēst sava priekšteča Baraka Obamas politisko mantojumu un apšaubīt ASV parakstus zem starptautisko vienošanos dokumentiem. Ķīnai tika pieteikts tirdzniecības karš par "salauztās starptautiskās sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu” un intelektuālā īpašuma zādzību. Tā rezultātā precēm simtiem miljardu eiro vērtībā tika noteikti abpusēji tarifi. ASV un Ķīnas sarunās gan šomēnes panākts pamiers.

Trampa pretinieks – Ķīnas līderis Sjī Dziņpins - šogad konsolidēja savu varu un tagad politiski tiek pielīdzināts komunistiskās Ķīnas dibinātājam Mao Dzedunam, bet ekonomiski – tās reformētājam un ekonomikas liberalizētājam Denam Sjaopinam. Tas spilgti atbalsojās otrdien, 18. decembrī, Sjī teiktajā uzrunā, atzīmējot liberālo ekonomikas reformu gadadienu.

“Ķīna nemeklēs attīstību uz citu valstu interešu rēķina, taču Ķīna arī nekad neatteiksies no savām likumīgajām tiesībām un interesēm. Nav nekādu pamācību grāmatu, kurām jāseko, reformējot un atverot Ķīnu. Valsti ar piecu tūkstošu gadu vēsturi, civilizāciju ar vairāk nekā 1,3 miljardiem iedzīvotāju. Neviens nav tādā pozīcijā, lai diktētu ķīniešiem, kas būtu un kas nebūtu jādara,” teicis Dziņpins.

Gan Tramps, gan Sjī spēlēja būtisku lomu arī mēģinājumos nogludināt abu Koreju attiecības pēc pirmajiem veiksmīgajiem diplomātiskajiem centieniem Phjončhanas olimpisko spēļu laikā. Tam sekoja arī abpusējas sanāksmes abās valstīs un pirmā Ziemeļkorejas līdera tikšanās ar ASV prezidentu kopš Korejas kara.

Ņemot vērā Trampa draudus piemērot tarifus Eiropas auto industrijai, tirdzniecības karos ar Eiropas Savienību pamiers ir trausls. Notiekošais ievērojami attālinājis jebkādu perspektīvu noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV. Tā vietā šogad Eiropas Savienība to parakstīja ar Japānu. Pašu kontinentā ASV piespieda Kanādu un Meksiku pārrakstīt amerikāņiem izdevīgāku Ziemeļamerikas tirdzniecības līgumu un to pārsaukt.

Pavasarī tika sarauta gabalos Obamas laika vienošanās ar Irānu. ASV atjaunoja sankcijas, kas mērķētas uz valstij vitāli svarīgo naftas industriju. Atliek vien paskatīties uz Irānas nacionālās valūtas riāla vērtības krišanos, lai saprastu, ko tas nozīmēja minētajai valstij. Par spīti noteiktajām sankcijām pret ceturto lielāko pasaules naftas eksportētāju būtisku kritumu gada beigās piedzīvoja "melnā zelta" cenas. Tāpat Tramps lika skaidri noprast, ka starptautisku skandālu izraisījušā Saūda Arābijas karaļnama kritiķa, žurnālista Džamala Hašogi brutālā noslepkavošana Saūda Arābijas konsulātā Stambulā nemainīs viņa attiecības ar naftas karaļvalsti, kas citstarp ir arī galvenā Irānas konkurente.

Šogad Tramps paspēja arī saniknot visu islāma pasauli kopumā. Viņa administrācija kļuva par pirmo, kas oficiāli atzina Jeruzalemi kā Izraēlas galvaspilsētu un pārcēla tur vēstniecību. Izraēlas un palestīniešu konflikta un miera labad citas valstis to izvairās darīt. Vēstniecības atklāšanas dienā, kas sakrita ar Izraēlas valsts 70. neatkarības proklamēšanas gadadienu, kuru palestīnieši sauc par Katastrofas dienu, nemieros gāja bojā vairāk nekā 60 palestīniešu protestētāju.

Ekonomiski ASV šis bija labs gads, un Donalda Trampa republikāņi cerēja, ka tas pozitīvi ietekmēs arī novembrī notikušās Kongresa vēlēšanas. Taču nekā – Kongresa pārstāvju palāta tika zaudēta demokrātiem, liekot domāt, ka Trampa rīcības brīvība atlikušajā pirmās prezidentūras termiņā būs ierobežotāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt