Turpinoties saspīlējumam valsts austrumos, Pentagons paziņojis, ka Krievijas kara lidmašīnas pēdējās diennakts laikā vairākkārt pārkāpušas Ukrainas gaisa telpu. Bet Slavjanskā bruņotie separātisti sagūstījuši vairākus militāros novērotājus no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstīm, paziņojot, ka viņi ir "NATO spiegi".
G7 valstu grupa, kurā ietilpst ASV, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Kanāda un Japāna, apņēmusies "strauji virzīsies uz papildu sankciju vēršanu pret Krieviju". Kopīgajā dokumentā teikts, ka, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt mierīgu un demokrātisku Ukrainas prezidenta vēlēšanu norisi, G7 valstis steidzami rīkosies, lai pastiprinātu sankcijas pret Maskavu, liekot tai maksāt sāpīgu cenu par agresiju pret Ukrainu.
Par to, kādus tieši soļu lielais septiņnieks gatavojas spert, kopīgajā dokumentā nav teikts. Martā industriāli attīstītāko valstu grupa nolēma izslēgt no sava pulka Krieviju, un atcelt šovasar Sočos paredzēto samitu.
Vašingtona tostarp jaunas sankcijas pret Maskavu varētu vērst pret ietekmīgām amatpersonām Krievijas enerģētikas un banku sektorā, un tās gaidāmas jau nākamās nedēļas sākumā. Par to šodien paziņoja ASV Nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Rodss. Avoti izteikušies, ka sankcijas varētu izsludināt jau pirmdien, 28. aprīlī.
Savukārt G7 paziņojumā atzinīgi novērtēta Ukrainas jaunās valdības savaldība, risinot konfliktu ar prokrieviskajiem bruņotajiem separātistiem, kas ir ieņēmuši administratīvās ēkas Ukrainas austrumos. Tajā pašā laikā Krievija nosodīta par retoriku, kas novērtēta kā arvien satraucošāka, un par militārajiem manevriem pie robežas ar Ukrainu. G7 arī uzsvēra, ka "Krievija nav veikusi nekādas konkrētas darbības saskaņā ar Ženēvas vienošanos," kaut gan Maskava par tās neievērošanu arvien vainojusi Kijevu, īpaši saistībā ar pretterorisma operācijām Ukrainas austrumos.
Piektdien, 25. aprīlī, Ukrainas drošības spēki aplenca Doņeckas apgabala Slavjanskas pilsētu, kuru ieņēmuši prokrieviskie separātisti. Uzbrukums netiek plānots, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem, un blokādes mērķis ir nepieļaut, ka nemierniekiem Slavjanskā tiek nosūtīti papildspēki.
Tomēr Ukrainas spēkiem vēl sākot aplenkumu, separātistiem pie Slavjanskas izdevās sagūstīt autobusu, kurā atradās 13 pasažieri. Starp tiem septiņi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas militārie novērotāji, pieci Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji un autobusa vadītājs, vakar paziņoja Kijeva.
Slavjanskas separātisti paziņojuši, ka šie novērotāji ir "NATO spiegi" un viņi netiks atbrīvoti. Deniss Pušiļins, kurš sevi dēvē par pašpasludinātās Doņeckas republikas vadītāju, norādīja, ka viņi var tikt atbrīvoti tikai apmainot pret gūstekņiem no prokremlisko separātistu vidus. Bet Slavjanskas pašpasludinātais mērs Vječeslavs Ponomarjovs uzstāja, autobusā esot braucis "spiegs, kas strādā Ukrainas armijas Ģenerālštāba labā".
Vācijas kanclere Angela Merkele vakar telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņu aicināja publiski vērsties pie separātistiem, lai viņi noliek ieročus, taču tas nav noticis. Vienlaikus Pentagons paziņojis, ka pēdējo 24 stundu laikā Krievijas kara lidmašīnas vairākas reizes ielidojušas Ukrainas gaisa telpā, vairāk detaļu gan neatklājot. Izteikti pieņēmumi, ka šādas Krievijas rīcības mērķis varētu būt spēka demonstrēšana vai Ukrainas radaru sistēmas testēšana.
